Реферат
Технологии
Строительство и строительные работы
Būvuzņēmējdarbības tehniski ekonomiskā analīze-
Būvuzņēmējdarbības tehniski ekonomiskā analīze
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Saimnieciskās darbības analīze | 6 |
Pamatlīdzekļi un to analīze | 6 | |
Ilgtermiņa ieguldījumu aprites ietekme uz neto apgrozījumu | 8 | |
2. | Finansiālās darbības analīze | 10 |
Likviditātes rādītāju aprēķins un analīze | 11 | |
Maksātspējas rādītājus analīze | 13 | |
Aktivitātes rādītāju analīze | 14 | |
Rentabilitātes rādītāji | 15 | |
Aktīvu rentabilitātes faktoru analīze | 17 | |
Finanšu rādītāju izmantošana bankrota prognozēšanā | 21 | |
Apgrozāmā kapitāla aprites analīze | 23 | |
Peļņas vai zaudējuma analīze | 24 | |
Kritiskā pārdošanas apjoma izmaiņu faktoru analīze | 26 | |
Bilances analīze | 29 | |
3. | Secinājumi un priekšlikumi | 32 |
Izmantotā literatūra | 33 |
Būvniecības nozare ir viena no dinamiskākām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā (1999.-2003.g.) vidējais ikgadējais pieauguma temps bija 9,4%, kas par 3 procentpunktiem pārsniedz tautsaimniecības vidējo rādītāju.
Būvniecībā nodarbināto skaits ir 6,1% no visiem nodarbinātajiem valstī. Iekšzemes kopproduktā būvniecības daļa 2003. gadā bija 5,6% un pēdējos gados tā gandrīz ir nemainīga.
2003. gadā būvniecības darbu apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājušies par 11,8%. Tas, galvenokārt, ir saistīts ar tirdzniecības centriem celtniecību. 2003. gadā pieņemti ekspluatācijā svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā – tirdzniecības centri “ORIGO”, Hyper Maxima, RIMI hipermarkets, “Stockmann” tirdzniecības centrs un kinozāļu komplekss, tirdzniecības centra “Domina Shopping” pirmā kārta, “Rimi Latvia” distribūcijas centrs, jauns a/s Rīgas piensaimnieks, viesnīca “Hotel Bergs”, Rātsnams, SIA Scandinavian Tobacco jaunā biroja un noliktavu ēka, jauns Mazdas, jauns SAAB un KIA autosalons, biroju ēka “Ģertrūdes centrs”, atpūtas un darījumu centrs “Triangula bastions”; Ventspilī - delzceļa apvedceļš Jūras parks; Daugavpilī – boulinga un izklaides centrs City Center; Jūrmalā – Līvu akvaparks; Liepājā – maģistrālā transporta ievadceļa piektais posms, jauna autosalona VolksWagen pirmā kārta; Rīgas rajonā – ledus halle Piņķos; Ogre – jauna eelktronikas ražotne; Preiļu rajonā – Latgales mākslas centrs un tilts pār Dubnu Līvānos; Krāslavas rajonā – jauns robežas pāreja punkts Kaplavas punkts; Valmierā – Pārgaujas ģimnāzijas un sākumskolas sporta halle u.c.
Palielinājies it īpaši dzīvojamo ēku būvniecībā. Jaunu ēku būvniecība no kopējā dzīvojamo ēku būvniecības apjoma sastāda 63%, veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas ēku – attiecīgi 57%, šoseju, ielu un ceļu – 52 procentus.
Krasi mainījusies būvniecības darbu importa – eksporta attiecība. Sākotnēji dominēja būvprodukcijas imports, bet pēdējo piecu gadu kopējais būvniecības eksporta apjoms pārsniedz importu ~1,6 reizes. Palielinājies ir ne vien būvprodukcijas (projektēšanas un būvdarbu) eksporta apjoms, bet arī paplašinājies darbu spektrs un būvtirgus ģeogrāfiskā teritorija. Latvijas būvnieki 2003. gadā strādājuši ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī Krievijā, Vācijā, Francijā, Islandē, veicot gan ostu rekonstrukcijas, terminālu, inženierkomunikāciju, gan sakaru torņu kompleksu, automātikas, drošības sistēmu, gan arī dzīvojamo māju, viesnīcu un sporta būvju būvniecību.
Būvniecības uzņēmumu starpā ir liela konkurence, kas līdz šim neļāva kāpt būvniecības darbu cenām.
Būvniecības izmaksu lejupslīde bija vērojama četrus gadu pēc kārtas: 2002. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās kritās par 2,9%, 2001. gadā – par 5%, 2000. gadā – par 1,9%. Arī 2003. gada trīs ceturkšņos izmaksu kritums bija vērojams visos apsekotajos objektu veidos, izņemot ģimenes mājas un administratīvās ēkas. Tikai, sākot no 2003. gada 4. ceturkšņa, sākās būvniecības vidējo izmaksu paaugstināšanās. Līdz 2004. gada 2.ceturksnim tās pieauga jau gandrīz par 3%.
Pēc statistikas datiem būvniecībā ir vienas no zemākajām algām tautsaimniecībā. 2004. gada 1. ceturksnī tās bija tikai 82% no tautsaimniecības vidējās algas. Vidējā darba apmaksa privātajā sektorā (Ls 159 mēnesī) ir stipri zemāka par sabiedriskā (valsts un pašvaldību) sektorā (Ls 228 mēnesī) izmaksāto, kas liecina par atalgojumu izmaksu “aploksnēs”.…
Būvniecības nozare ir viena no dinamiskākām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā Būtiskākie būvniecības aktivitāti ierobežojošie faktori ir augstā konkurence nozarē, nepietiekams pieprasījums, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Tas nozīme, ka būvuzņēmumi (firmas) strādā nestabilā un nenoteiktā ekonomiskā un politiskā vidē. No tā izriet galīgo rezultātu neskaidrība, grūtības ar stratēģisko plānu izstrādāšanu, un nevar izteikt secinājumus par firmas tālāko attīstību. Šādu problēmu risināšanai nepieciešams saņemt laicīgi informāciju par subjekta stāvokli: noteikt finansiālo stabilitāti, maksātspēju, rentabilitāti, uzņēmuma (firmas) efektivitāti.
- Būvuzņēmējdarbības tehniski ekonomiskā analīze
- Stratēģiskais projekts. Klasiskā SVID analīze uzņēmumā "X"
- Uzņēmuma "X" bilances analīze
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Uzņēmuma "X" bilances analīze
Реферат для университета27
-
Stratēģiskais projekts. Klasiskā SVID analīze uzņēmumā "X"
Реферат для университета11
-
SIA "Arners" gada pārskata analīze
Реферат для университета48
-
Francijas eksporta vides analīze A/S "Rīgas Piensaimnieks" produktam - šokolādes sieriņam "Kārums"
Реферат для университета27
-
Uzņēmuma analīze
Реферат для университета16