Ceļi Latvijas teritorijā bijuši jau sen. Rakstos tie minēti kopš 13. gadsimta. Latvijas ceļu tīkls izveidojās l7.gs. Jau 1646. gadā iznākuši Zviedru valdības izdotie ceļu likumi. 1752., 1786. un 1801. gadā tika izdoti ceļu likumi Kurzemē. Kopš 1688. gada saglabājusies Livonijas ceļu karte, bet kopš 1695. gada izdotā Vidzemes ceļu karte. Kurzemes Hercogistes ceļi atzīmēti 1702. gadā izdotajā kartē.
Pasta ceļi
Laikā līdz l3.gs., ko vēsturē bieži sauc par Latvijas “zelta laikmetu” esošie satiksmes ceļi kalpoja latviešu tautas interesēm. Pa tiem uzturēja tirdzniecības sakarus ar austrumu un dienvidu kaimiņzemēm. Attīstījās galvenokārt zirgu transports.
Livonijas oficiālā ceļu kartē, kura sastādīta no zvērinātiem mērniekiem un izdota l688.g., uzrādītas 7 ceļu maģistrāles, kas starveidīgi iziet no Rīgas – 4 ceļi ved uz Igauniju un 3 uz Krievijas robežu. Bez noteikumiem par kara ceļu un lielceļu uzturēšānu pastāvēja arī rīkojums par tā saucamajiem “Baznīcu ceļiem”, kas uzlika baznīcu īpašniekiem pienākumu rūpēties, lai šie ceļi būtu tādā stāvoklī, ka katrā gada laikā visi draudzes locekļi varētu apmeklēt baznīcu. Šos ceļus vajadzēja labot katrai muižai savās robežās.
Ceļu plānošana un būve
Kopš automobīļu dzimšānas brīža ceļš kļūst sarežģīta un dārga būve. Nopietnai satiksmei ceļš jāveido daudz rūpīgāk. Vispirms jāzina, kurp ceļš vedīs, cik daudz un cik ātri būs braucieni – no tā atkarīgs ceļa platums, braucamās segas biezums un līkumu slaidums. Kad tas viss noskaidrots, sākas ceļu tapšanas radošākais periods – izpētes darbi, kad ceļinieku grupas dodas iezīmēt ceļa vietu dabā. Līdz elektronikas “ēras” sākumam to veica ar 3 ģeodēziskiem instrumentiem.…