Cenu noteikšana uz precēm vai pakalpojumiem kalpo tās nākošai pārdošanai un peļņas iegūšanai. Ir ļoti svarīgi noteikt cenu tā, lai tā nebūtu pārāk augsta un ne pārāk zema.
Mazajā biznesā pareiza cenu noteikšana ir īpaši svarīga, jo šeit uzņēmējam ir iespēja tieši sarunāties ar klientiem un viņš savukārt var izrunāt savas pretenzijas par noteiktām cenām vai pakalpojumiem. Pārāk augstas cenas var atgrūst potenciālos pircējus no preces. Pārāk zemas cenas var izraisīt negatīvu reakciju, piemēram, šaubas produkcijas kvalitātē vai uzņēmējā pieredzē. Tādā veidā pieprasīta cena noteic preces pakalpojumu kvalitāti pircēja apziņā un palīdz noteikt tās vietu tirgū.
Ir saprotams, kāpēc lielas cenas izraisa pircēju neapmierinātību, bet ne vienmēr ir saprotams, kāpēc zemas cenas var izraisīt pircēju neapmierinātību.
Gadījumā, kad precei ir nepieciešama pēcpārdošana, garantijas vai citi pakalpojumi, bet noteikta cena ir pārāk zema, peļņa no preces pārdošanas izradās nepietiekamam, lai apkalpotu klientu turpmāk pietiekamā līmenī. Tādos gadījumos pircēji vēlas dotā precē, dotā pakalpojumā un dotā uzņēmumā.
Cenas noteikšana ir viena no grūtākajiem uzdevumiem, kurš stāv jebkura uzņēmuma priekšā. Un tieši preces cenas noteikšana noteic uzņēmuma panākumus- pārdošanas apjomus, ieņēmumus, peļņu.
Mazā biznesā uzņēmumiem ir mazs skaits līdzstrādnieku, un tāpēc eksistē dažādas īpatnības cenu noteikšanā tādos uzņēmumos. Pirmais, bieži maziem uzņēmumiem nav atsevišķas nodaļas, kura nodarbojas ar ekonomisko analīzi un cenu noteikšanas problēmām, un šo darbu ir jāveic uzņēmuma vadītājam. Un tāpēc ir jāekonomē laiku uz grūtiem matemātiskiem aprēķiniem. Otrais, šādu uzņēmumu nomenklatūra, kā parasti ir neliela.
Tomēr marketinga vajadzība nemainās kā lieliem un tā arī maziem uzņēmumiem.
1. Cenu noteikšanas paņēmieni.
Sakarība starp “cenu” un “peļņu” ir acīmredzama. Jo lielāka ir cena, jo ir lielāka peļņa, jo mazāka ir cena, jo peļņa ir mazāka. No citas puses, lētas preces vai pakalpojumus ir vieglāk pārdot, un tajā pašā laikā viņi tiks pārdoti lielākā apjomā, nekā dārgie analogi. Tādā veidā ir nepieciešams noteikt sakarības starp preces cenu un to pārdošanas apjomu.
Ir divi galvenie paņēmieni cenas noskaidrošanai uz produkciju,: rēķinoties uz ražošanas izmaksām un produkta noietu un no tirgus iespējām (pirktspējas). Pirmais paņēmiens tiek dēvēts par cenu noteikšanu pa izmaksām, otrais – cenu noteikšana balstoties uz pieprasījumu. Trešais paņēmiens ir maz izplatīts, bet tomēr svarīgs. Tas ir cenas noteikšana balstoties uz attiecīgā produkta konkurentu cenām.
Var pasvītrot dažādus faktorus, kuri ietekmē mazā biznesa uzņēmumus un kurus jāapskatās izvēloties cenas noteikšanas stratēģiju.
vērtības faktors – viens no svarīgākiem faktoriem. Katra prece ir spējīga noteiktā līmenī apmierināt pircēja vajadzības. Lai saskaņotu cenu un preces vērtību var: piešķirt precei lielāku vērtību, dod labāku priekšstatu par preci ar reklāmas palīdzību, nokorektēt cenu tā, lai tā atbilstu preces patiesai cenai.
patēriņa faktors – patēriņš un peļņa sastāda preces minimālo cenu. Visvienkāršākais cenas izveidošanas paņēmiens- pie zināmām izmaksām pieskaitīt pieņemamo peļņas normu. Bet, neskatoties uz to, ka preces cena tikai sedz izdevumus, nav nekādas garantijas, ka prece būs nopirkta. Tieši tāpēc dažādi uzņēmumi bankrotē, tirgus var novērtēt preces zemāk, nekā uzņēmumam izmaksājas preces ražošana un pārdošana.
konkurentu faktors – konkurence stipri ietekmē cenas politiku. Var provocēt konkurences palielināšanu, noteicot lielāku cenu un var novērst, noteicot tās minimumu. Ja precei ir nepieciešams īpašs ražošanas paņēmiens, vai tas ir sarežģīts, tad zemas cenas nepievilks pie sevis konkurentus, bet augstas cenas konkurentiem pateiks priekšā ar ko viņiem ir vērsts nodarboties.
…
