Cenu politika, tās īstenošana

Uzņēmēja cenu politika atspoguļo uzņēmēja kā izejvielu pircēja un preču pārdevēja intereses. Cenu politika tiek izstrādāta pārsvarā savu produktu pārdošanai. Šī politika atšķiras no valsts cenu politikas, jo pārstāv ražotāja intereses.
Uzņēmēja cenu politikas galvenais mērķis – ar cenu starpniecības palīdzību iegūt no savas uzņēmējdarbības pēc iespējas lielāk ekonomisko efektu.
Ekonomiskie efekti mēdz būt:
ekonomiskā peļņa,
minimālie zaudējumi.
Saimnieciskās darbības laikā uzņēmējs, atbilstoši situācijai, izstrādā cenu politiku konkrētiem gadījumiem.
Galvenie šādi gadījumi un konkrētie cenu politikas veidi ir:
1.Cenu politika principiāli jaunu preču ražošanai.
Uzņēmējs piedāvā preci, kurai tirgū nav analogu un kura agrāk šai tirgū nav bijusi (piem., jauni medikamenti, elektronika, sadzīves priekšmeti u.c.).
Cena politika paredz divas galvenās pieejas:
a)sākumā preci pārdot par zemu cenu un vēlāk to paaugstināt. Šo pieeju var izmantot, ja
sākot ražot produkciju ir liels ražošanas apjoms,
ražošanas izmaksas ir tipveida un to līmenis izlaides sākumā posmā būtiski neatšķiras no izmaksām tālākajā gaitā.
Reāli šāda situācija būs gadījumos, kad šis produkts ir jauns esošajā tirgū, bet jau labu laiku tiek piedāvāts citos tirgos (ārzemēs).
Mērķis – lai pircēju ātrāk iepazītos ar jauno preci.
Kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cena tiek paaugstināta, lai gūtu lielāku peļņu.…