Nav noslēpums, ka galvenie vairumtirdzniecības bāzu klienti ir nelielie veikaliņi, restorāni, kafejnīcas, viesnīcas un līdzīgi privātie uzņēmumi. Šādi tie var ātri un ērti iegādāties visu nepieciešamo, bet lētās cenas ļauj nopelnīt, pārdodot preces tālāk, vai izmantojot tās kā izejvielas savu produktu tapšanā. Turklāt vairumtirgotāji nereti nodrošina preču pievešanu, tā teikt, līdz durvīm, atliek tās vienīgi novietot plauktā. Savukārt, lielākajiem iepircējiem tiek piedāvātas elastīgas cenu atlaides. Vairumtirdzniecības uzņēmumu funkcijas Latvijā pamazām pārņem lielveikalu tīkli, kuri uzpērk produkciju tieši no ražotājiem, un lielo apjomu dēļ spēj konkurēt ar vairumtirgotājiem arī cenu ziņā. Turklāt milzīgie lielveikali nereti spēj diktēt cenas preču ražotājiem.
Agrāk, kad Latvijā vēl nebija sācies lielveikalu bums, iepirkšanās vairumtirdzniecības bāzēs bija aktuālāka, tagad cenu starpība veikalos un šādās bāzēs nav vairs tik būtiska: veikalu vidējais uzcenojums ir 30-35%, bet tā sauktajos atlaižu veikalos tas ir tikai 1-15% [8, 527.lpp].
Ārzemēs ir izplatīti vairumtirdzniecības veikali, kuri preces pārdod lielajos iepakojumos. Nedēļas nogalēs ģimenes dodas uz nomaļiem angāriem, kur grēdās sarindojas visdažādākās preces, kas tiek iepirktas vairākām nedēļām.
Protams, arī šajā iepirkšanās veidā nevajag zaudēt galvu, ļaujoties zemo cenu vilinājumam. Sākumā der vismaz salīdzināt preces derīguma termiņu ar tās plānojamo patēriņu ģimenē, jo citādi var gadīties, ka nopirktais jāizbaro mājdzīvniekiem vai vienkārši jāizmet ārā. Ja šādas iepirkšanās mērķis ir ietaupīt, tad palīdz arī iepriekš sastādīti iepirkumu saraksti, kas ļauj neapreibt šķietami izdevīgo piedāvājumu virpulī un neiztērēt vairāk naudas, nekā tas būtu nepieciešams.
Vairumtirdzniecības veikali lēnām ienāk arī Austrum- un Centrāleiropas valstīs. Čehijā vairumtirdzniecības veikalu ķēdes ir vairākas. Tie ir gan specializētie lielveikali, kuros pārdod preces lielā iepakojumā, gan vairumtirdzniecības bāzes, kuras apkalpo arī individuālos pircējus. Parasti piedāvāto preču klāsts ir ierobežots, un tās galvenokārt ir preces ar ilgstošu derīguma termiņu. Pircēji visbiežāk tos izmanto tādu preču iepirkšanai, kuras ir viegli uzglabāt, - tualetes papīru, šampūnu un ziepes, suņu un kaķu barību, cukuru, arī alkoholiskos dzērienus. Interesanti, ka viens no vairumtirdzniecības veikaliem Makro apkalpo tikai tos pircējus, kuri ir iegādājušies pircēja karti. Turklāt veikalā netiek ielaisti bērni līdz 12 gadu vecumam, tādējādi uzsverot veikala funkcionālo sūtību - tā ir iepirkšanās, nevis ģimenes izklaide.
Iepirkšanās sairumā ir izdevīga tikai tad, ja naudas un laika ietaupījums ir tiešām vērā ņemams. No ekonomiskā viedokļa uzkrājumu veidošana ir naudas iesaldēšana- atšķirībā no citiem ieguldījumu veidiem, ja vien tirgū nav vērojama hiperinflācija, plaša patēriņa preces šādā veidā nenes peļņu.
Latvijā gan šāda sestdienas iepirkšanās tradīcija vēl nav izveidojusies, arī iepakojumu veikalus pagaidām aizklāj tās vairumtirdzniecības bāzes, kuras apkalpo arī fiziskās personas. Izdevīgāk šajās bāzēs noteikti ir pirkt vismaz iepakojumu, kas ir lētāks prieks nekā atsevišķu preču iegāde.
VP Market sabiedrisko attiecību menedžeris pastāstīja, ka pagaidām viņu lielveikalu ķēdes, ja neņem vērā speciālās akcijas, nepiedāvā pircējiem ieekonomēt uz iepakojumu rēķina, taču nākotnē šādi veikali varētu parādīties.…
