1934. gadā tika atklāta viena no interesantākajām un skaistākajām fizikas parādībām – Čerenkova efekts. Vavilova aspirants Pāvels Čerenkovs (1904 – 1990) veica luminiscences pētījumus. Luminiscenci ierosināja ar rādija starojumu. Eksperimentu laikā Čerenkovs novēroja jaunu starojuma veidu, kas nebija luminiscence. Čerenkovs konstatēja, ka rādija starojuma iespaidā mirdz ne tikai urāna sāļu šķīdums, ar ko viņš eksperimentēja, bet arī paši šķīdinātāji. Šim faktam pašam par sevi nevajadzēja izraisīt sevišķu interesi, jo šķidrumu un cietu vielu spīdēšana dažādu starojumu iespaidā ir plaši pazīstama. Parasti tā ir luminiscence, un to vairākumā gadījumu nodrošina nelielu piemaisījumu klātbūtne paraugos. Piemaisījuma molekulas ierosinās ārējā starojuma iespaidā un pēc tam izspīd.
Molekulas ierosināta stāvokļa dzīves laiks luminiscencē nevar būt mazāks par 10-10 s. Šis laiks ir pietiekams, lai uz ierosināto molekulu iedarbotos dzēšanas procesi. Luminiscences dzēšanu var izraisīt speciālas vielas – luminiscences dzēsēji. Ļoti aktīvi luminiscences dzēsēji ir sudraba nitrāts, kālija jodīds, nitrobenzols u. c. vielas. Luminiscences dzēšanu izraisa arī temperatūras paaugstināšana. Tad palielinās vides molekulu kustīgums un sadursmju biežums, kā iespaidā ierosināto molekulu enerģija bez izstarošanas pāriet siltumā.
Čerenkova eksperimentos jaunatklātā starojuma dzēšanu nenovēroja. Vavilovs izteica hipotēzi, ka bremzēšanās dēļ izstaro paši elektroni, kurus no atomiem atbrīvo stari. Jaunajam spīdēšanas veidam bija interesanta īpašība: rādija starojuma iespaidā mirdzēja visi tīrie šķīdumi, kas tika pārbaudīti. To skaits bija ap 40: ūdens, sērskābe, glicerīns, ksilols, acetons, dažādi spirti, ēteri, eļļas. Visu šķidrumu mirdzēšanas spožums bija praktiski vienāds.
Čerenkovs rakstīja: „Tika pētīti daudzi visdažādākie šķīdumi, kas bija mūsu rīcībā. Tie visi staru iespaidā izstaroja vāju redzamo gaismu. Lai konstatētu, vai novērotā gaisma nav fluorescence, kuru, iespējams, nosaka nelielu svešu piemaisījumu klātbūtne šķidrumos, tika realizēta virkne speciālu eksperimentu ar dažādas tīrības pakāpes šķidrumiem. Šo eksperimentu rezultāti parādīja, ka spīdēšana nebūt nav saistīta ar piemaisījumu klātbūtni. …
