4. Valsts loma AES nelaimes gadījumos
4.1. PSRS rīcība Černobiļas katastrofā
Maskavā pēc trauksmes signāla sanāca ārkārtas situācijas sapulce un tā pēc nelielām debatēm, vienbalsīgi nolēma, ka Černobiļā nekas nopietns būtībā nevarēja notikt, tāpēc miega pārņemtie sapulces dalībnieki izklīda. Černobiļā tika uzmodināti eksperimentā klāt neesošie stacijas direktors Bruhanovs un nesen autokatastrofā cietušais Fomins, kuri sāka viens otru apvainot neizdarībā. Pulkst.5:00 no rīta, nesagaidot palīdzību no Maskavas stacijas dežūrējošais operators deva otru signālu. Šoreiz maskavieši nosūtīja izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu situāciju. Pilsētā nebija pat viena radiācijas avārijas līmeņa mēraparāta, bet stacijā esošie mēraparāti avārijas brīdī izgāja no ierindas. Neviens negribēja atzīt cik lieli ir avārijas patiesie cēloņi. Dežūrējošie inženieri veselu dienu apgalvoja, ka eksplodējusi vien dzesēšanas iekārta. Pēc tam, kad Maskava saņēma patieso informāciju par katastrofu, nekavējoties uz Černobiļas piepilsētu Pripitu tika nosūtīti Padomju karavīri un brīvprātīgie avārijas seku likvidēšanai.
4.2. Japānas rīcība Fukušimas katastrofā
Japānas valdības ģenerālsekretārs un ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Jukio Edano pēc sprādziena atzina, ka ir notikusi radiācijas noplūde, taču uzsvēra, ka pagaidām nav nepieciešams paplašināt evakuācijas zonu desmit kilometru rādiusā ap reaktoru, ziņoja telekanāls "Sky News". Tomēr vēlāk varas iestādes paplašināja evakuācijas zonu līdz 20 kilometru rādiusam. Vairākas stundas vēlāk Edano paziņoja, ka sprādziens noticis tāpēc, ka, samazinoties dzesēšanas ūdens līmenim, radies ūdeņradis, kas, nonākot saskarē ar skābekli, eksplodējis. Tomēr sagrauta tikai ēka, kurā atrodas reaktors, taču tērauda konteiners, kurā atrodas reaktors, palicis vesels.
4.3. Valsts lomu izvērtējums
Valsts loma bija liela. PSRS pieļāva kļūdu, mēģinot katastrofu noslēpt un neziņot nevienam. Tas aizkavēja glābšanas darbus. Japāna rīkojās operatīvāk, un paspēja izglābt AES no uzsprāgšanas.
…