Cēsu Svētā Jāņa baznīca

Pēc 1748.g. ugunsgrēka kapakmeņus pārvietoja pie ziemeļu mūra no kanceles uz austrumiem. Taču jau 18.gs.beigās akmeņi sajauktā kārtībā atradās pie altāra. Cēsu bīskapa Andereja (Johana) Patrīcija Nidecka kapa piemineklis 19.gs. beigās no altāra sienas pārvietots mūrī starp Mūku kapelu un ziemeļu sānu jomu. 1786.gadā aiz altāra .atrasts arī O. Šenkinga piemiņas akmens. Daudz kapa pieminekļu 18.gs. beigās gāja bojā, jo Jāņa baznīcas administrācija visas nederīgās plāksnes likusi aizvest uz kaļķu cepli. Attieksme pret pieminekļiem mainījās jau 19.gs. pirmajā pusē, kad tika domāts par kapakmeņu nožogošanu no gājējiem. 1884.g. kapakmeņus novietoja baznīcā pie sienām, bet divus altāra kora sienā pretī kancelei. Ievērojamā ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga kapakmens arī atradās baznīcas grīdā un nolietojās aizvien vairāk. Tāpēc 19.gs. vidū tika atlieta viņa bistes kopija, un to novietoja altāra telpā, jo saskaņā ar leģendu, viņš nomiris pie altāra lūgšanas laikā. 19.gs. un 20.gs. mijā latviešu draudze iebilda pret vācu kapakmeņu atrašanos pie altāra, taču tos noņēma tikai 1937.-1940.g. Arī par Pletenberga bisti 1907.g. izcēlās diskusijas, kuru rezultātā to pārvietoja dienvidu joma sienas mūra nišā. Vēlāk to pārvietoja uz sakristejas priekštelpu.…