Viņš uzskatīja, ka arodbiedrības, kas būtībā ir reformatoru organizācijas un ekonomiskas institūcijas, ir organizētas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka kapitāla un darbaspēka kustība nav pretrunīga, bet gan tā papilda viena otru. Gandhijs izteica ideju, ka arodbiedrībām ne tikai jācenšas uzlabot darba ņēmēju ekonomiskos apstākļus, bet tām arī ir jācenšas paaugstināt darbaspēka morālo un intelektuālo līmeni. Arodbiedrībām būtu jāuzņemas arī papildus apmācība saviem biedriem, lai neskaidras darba laikā, piemēram, streika laikā, var samazināt līdz minimumam (Varghese, 2010).
Pirmskara periodā arodbiedrības galvenokārt balstījās uz teorētiskajiem viedokļiem ekonomikā. Arodbiedrības uztvēra kā politiski ekonomiskas organizācijas, kuru biedri bija motivēti uz salīdzināšanu un taisnīgumu. Pēckara periodā notika pāreja uz ideju par savienību kā par ekonomiskās organizācijas pilnveidošanu ar skaidri noteiktām funkcijām, kas pakļautas ekonomiskajiem ierobežojumiem (Katselidis, Drakopoulos, 2012).
SECINĀJUMI
1. Kā norāda teorētisko avotu analīze, galvenie cienīgu darbu veidojošie rādītāji ir vienlīdzīga attieksme, taisnīgs atalgojums, drošība darba vietā, darbs brīvos apstākļos un sociālā aizsardzība.
2. Socioloģiskajā un ekonomiskajā literatūrā arodbiedrību darbība tiek skaidrota kā uz sadarbību vērsta kolektīva rīcība, lai darba ņēmējiem nodrošinātu labākus apstākļus darba dzīves laikā.
…