LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments norādīja, ka „saskaņā ar „Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma” 19.panta otrās daļas 3.punktu ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā un laulātā nāvi. Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 1.pants paredz, ka šie noteikumi piemērojami, nosakot apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas, sakropļojuma, invaliditātes dēļ, kā arī cietušās personas apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ vai tādēļ, ka cietušās personas apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par 1.grupas invalīdu.”
Tālāk Senāta Krimināllietu departaments norādīja, ka „no minētā likuma normām secināms, ka apdrošinātājs personai nodarītos nemateriālos zaudējumus (morālo kaitējumu) sedz ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušā laulātam, viņa apgādniekam un apgādājamajam. Kasācijas sūdzībā cietusī norādījusi, ka viņa nav atradusies savas meitas Z.S. apgādībā likuma „Par valsts pensijām” 20.panta izpratnē. Ievērojot minēto un ievērojot Civillikuma 1635.panta saturu (2006.gada 20.janvāra redakcijā), katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Minētajā Civillikuma normā izskaidrots morālā kaitējuma jēdziens, ar to saprotot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā mantisku tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.…
