Lai mērķtiecīgi un sistēmiski varētu veikt savas dzimtas pētīšanu, kā jau minēju iepriekš, sāku ar attiecīgās literatūras apzināšanu. Izrādās, ka dzimtu vēstures pētīšanas ģenealoģijas jēdziens Tildes datorvārdnīcā(13) burtiskā skaidrojumā ir dots kā Izcelsme no sengrieķu vārda genealogia ‘raduraksti’, kas definēts kā 1. Vēstures palīgnozare, kas pētī radurakstus, dzimtu, atsevišķu ģimeņu un personu izcelšanos; raduraksti, ciltskoks; dzimtas, cilts vēsture. 2. Bioloģijā tie ir dati par pētījamā indivīda vai indivīdu grupas izcelsmi. Lielajā Enciklopēdiskajā vārdnīcā(14) ģenealoģija definēta kā cilts vēsture, ciltsraksti, to noskaidrošana. Svarīgi ģenealoģijas avoti ir baznīcu grāmatas, vēlētāju saraksti. Ciltskoku veidošana ir bijusi populāra jau senatnē, bet kā uzzināju, tie bija galvenokārt diletanti un pat viltnieki, kas nereti sastādīja ciltskokus, lai tikai pierādītu pēcteča labdzimtību vai palīdzētu tam iegūt kādas iedomātas tiesības(8).
Manuprāt, dzimtu pētniecība kļūst interesantāka, kad par to interesējas visa ģimene vai kāds no tās locekļiem. Tad tas var kļūt par kopīgu aizraušanos, jo vienoti ar citiem radiniekiem rodas centieni sastādīt ciltskoku un ievākt dažādas interesantas ziņas par priekštečiem. Tildes datorvārdnīcā(13) Priekštecis definēts kā: 1.priekšgājējs 2.sencis; sentēvs; tēvu tēvi 3.ciltstēvs. Šī darba sākšana ir arī kā labs veicinātājs, lai radītu interesi citos radiniekos un mūsu pēctečos. Lietojot šo jēdzienu, tam skaidrojumu atradu kā: 1. pēcaudze; pēcaudži; pēcnācējs; pēcnācis; pēcnieks; piezaris; piezars; zariņš; atvase 2. epigons; pakaļtecis; sekotājs; pēcnieks 3. darba turpinātājs 4. sekotājs; piekritējs 5. pēcnācējs 6. pārņēmējs, kam tas varētu palikt kā maza daļiņa no pārējiem dzimtas locekļiem par atmiņu un protams, arī, kā laba motivācija, lai turpinātu iesākto(13).…
