Cilvēks nekad nav viens pats par sevi, jebkurā gadījumā viņš pārstāv kādu sociālo grupu, dzīvo kādā noteiktā kultūrvidē un laikmetā. Reliģija ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Pasaulē dažādās kultūras ir sastopamas dažādas reliģijas. Dažādas reliģiskas mācības ietver sevī ne vien rituālus un kulta praksi, bet arī noteiktu domāšanas veidu un morālo kodeksu. Agrāk reliģija bija galvenais mehānisms, kā sakārtot sabiedrības dzīvi. Varētu pat teikt, ka jomas, kurās mūsdienās darbojas filosofija, psiholoģija, ētika, likumdošana u.c., ir izaugušas no reliģiskajām mācībām, un arī šodien cilvēks nereti reliģijā meklē atbildes, ko tam nesniedz modernā zinātne.
Pasaulē pastāv un attīstās daudz dažādu reliģiju, kultu un novirzienu. Tajās ir gan daudz kopīga, gan arī nozīmīgas atšķirības. Līdz ar to dažādās kultūrās ir sameklējamas gan līdzības, gan atšķirības cilvēku uzskatos par pasaules un cilvēka paša uzbūvi un iekārtojumu. Vissenākos cilvēku pasaules uzskatus ir veidojušas senas cilšu reliģijas, kas līdz mūsdienām ir sastopamas galvenokārt dažādās Āfrikas, Austrālijas un Amerikas pirmiedzīvotāju ciltīs. Tālo Austrumu kultūru sastāvdaļa ir tādas reliģijas, kā hinduisms, džainisms, budisms, Konfūcija mācība, daoisms. Tuvo Austrumu nozīmīgākas reliģijas ir zoroastrisms, jūdaisms un islāms. Bet moderno Rietumu kultūru un domāšanu visvairāk ietekmē no jūdaisma izaugusī kristietība.…