Cilvēka izcelšanās teorijas un hipotēzes

Kreacionisms – mācība un pētījumi, kas balstīti parliecībā, ka Bībelē aprakstītais pasaules radīšanas notikums ir zinātnisks fakts.
Bibliskais kreacionisms balstās uz Bībeles Pirmās Mozus grāmatas pirmo un otro nodaļu, kurā ir stāstīts par to, kā Dievs radīja pasauli un cilvēku sešās dienās.
19.gs zinātnieki aktīvi centās pierādīt kreacionisma patiesīgumu, piemēram, cenšoties pierādīt, ka grēku plūdi ir reāli, apgāž fosiliju nospiedumu patiesīgumu, mērījumu neprecizitāti.
Žurnāls „Vides vēstis” raksta :
„Jau 19. gadsimtā pastāvēja zinātnes nozare kreacionisms, kas ar zinātnes datiem centās pamatot, ka pasauli radījis Dievs, un kreacionistu uzdevumā Darvins arī devās apceļot pasauli. Varētu domāt, ka Darvins atklājis kaut ko pārliecinošāku. Tieši to jau arī pasaulei mēģināja ieskaidrot, un arī līdz šai baltai dienai daudz kur uz Zemes, arī pie mums Latvijā, neko citu kā evolucionismu nezina. Diemžēl, tā ir tikai ideoloģiska viltība, un tai par upuri, iespējams, kritis arī pats Darvins. Ja cilvēkam ieskaidro, ka daba ir radusies nejauši, tad zūd tās vērtība, zūd cieņa pret dabu, zeļ dabas izlaupīšana, sugu izkaušana, notrulinās sirdsapziņa. Nevar krist arī otrā galējībā kā dažos ASV štatos, kur skolā dabaszinātņu stundās mācot tikai kreacionismu. Cilvēkam jāļauj analizēt un izprast pašam. Bet fakti, ja nekas netiek sagrozīts, liecina par labu kreacionismam.”
Par kreacionismu domas dalās un dalīsies. Citi apgalvo, ka bioloģijas grāmatas ir melīgas, citi – ka melīga ir Bībele.…