Cilvēka miegs un bioritms

Miegs ir īpaša smadzeņu darbība, kuras laikā zūd apzināts kontakts ar ārējo pasauli. Miega būtība vēl nav skaidra.
Miegs cilvēkam ir tikpat nepieciešams kā gaiss vai ūdens –bez tā var iztikt ne ilgāk par 3 - 5 diennaktīm. Miega laikā samazinās visu centrālās nervu sistēmas daļu, sevišķi pusložu garozas, aktivitāte. Par to var pārliecināties, ar īpašu aparātu reģistrējot elektroencefalogrammu (enkephalos - smadzenes, gramma – raksts) – galvas smadzeņu šūnu uzbudinājuma radītā elektriskā lauka pierakstu. Miega laikā nosacījuma refleksi nedarbojas, bet beznosacījuma refleksi ievērojami pavājinās. Taču, lai gan taustes, ožas, garšas, redzes un dzirdes jutība stipri samazinās, pusložu garozas aktivitāte pilnīgi nezūd.
Miega laikā tiek apstrādāta tā informācija, kas uztverta iepriekš- nomodā. Šīs apstrādes laikā veidojas dažādas kombinācijas, dažreiz pilnīgi negaidītas, nereālas, kas izpaužas sapņu veidā.
Miega laikā atslābst skeleta muskulatūra, palēninās sirdsdarbība un elpošana, nedaudz pazeminās asinsspiediens, krītas vielmaiņas intensitāte un ķermeņa temperatūra, samazinās izdalītā urīna daudzums.
Miega ilgums dzīves laikā mainās. Jaundzimušais guļ apmēram 21 stundu diennaktī, bet gadu vecs bērns – 14 stundas. Desmit gadus vecs bērns guļ vidēji 10 stundas diennaktī, pusaudzis – 8 – 9 stundas diennaktī, bet pieaudzis cilvēks – apmēram 7 stundas diennaktī.


2.1. Miega raksturojums.


Cilvēks pavada miegā trešo daļu mūža. Miegs cilvēkam ir tikpat nepieciešams kā ūdens un uzturs. Ja cilvēks nav gulējis 3 – 5 diennaktis, viņam rodas uzmanības un atmiņas traucējumi, notrulinās emocijas , samazinās darbaspējas. Rodas nepārvarama vēlēšanās iemigt.

…