Cilvēka pamatvajadzības

Bērniem, kuri bija palikuši bez tik nozīmīga cilvēka – tēva, bija atņemta iespēja piedzīvot tēvišķas rūpes, mīlestību, aizsardzību, kopābūšanu. Šādu iztrūkumu dzīvē nekas nespēj aizvietot. Bērniem nācās kļūt par pieaugušiem cilvēkiem priekšlaicīgi, bez iespējas izbaudīt savu bezrūpīgo bērnību, rotaļas, spēles un bērnībai raksturīgo interesi par dzīvi. Bērnu vecākiem nācās sūri un grūti pelnīt izdzīvošanai nepieciešamo pārtiku, kura tika izsniegta ļoti nepietiekamā daudzumā. Viss, kas ir nepieciešams pilnvērtīgai bērnu attīstībai, netika nodrošināts vai arī bija nodrošināts par maz. Tas viss atgādina koka dzīvi bez saules, bez pietiekama ūdens un gaismas daudzuma. Koks izskatās nonīcis, izkropļots, vēju nomocīts un saliekts līkumu līkumos, vārgi iesakņojies mālainā, cietā augsnē, kura nedod vajadzīgās barības vielas un atveldzējumu.
No pagātnes vēstures var secināt, ka dzīvē ārkārtīgi vajadzīga ir cilvēcīga attieksme vienam pret otru, cieņa, iejūtība, rūpes un labestība. Pats svarīgākais cilvēka dzīvē ir saglabāt cilvēcību, mīlestību, iejūtību un labestību pret sevi, saviem tuviniekiem, savu tautu un dzimteni. Cietsirdībai nav jēgas, tā nes postu un iznīcību. Mīlestības trūkums ievaino, tas rada tukšumu dvēselēs un neļauj cilvēcei attīstīties un nobriest. Mīlestība, savukārt, bagātina, stiprina, piepilda un dod cerību. Tikai tāds koks, kuru nenomāc citi koki, kuru apspīd gaisma, bagātīgi pabaro augsne un ūdens piepilda ar dzīvību, var izaugt no mazas sēkliņas par spēcīgu dižkoku. Katram kokam, augam, dzīvniekam, putnam, katrai dzīvai radībai, katram cilvēka bērnam ir vajadzīgi apstākļi, kuros var pilnvērtīgi augt, pieaugt un būt laimīgam.
…