Es iespējams esmu izvēlējusies vieglāko variantu, bet gribu rakstīt par trīs lietām, kuras ir svarīgas ikvienam, neatkarīgi no tā vai esam kristieši vai neesam. Tās ir Pāvila 1. vēstījuma Korintiešiem 13. nodaļā nosauktās Ticība, Cerība, Mīlestība.
Ticība un pasaule
Šos trīs vārdus es gribētu salīdzināt ar programmai dotajiem atslēgas vārdiem Pasaule, Cilvēks, Dzīve. Starp šiem vārdiem vienādības zīme gluži nebūtu velkama, bet paralēles noteikti. Vārdi ticība un pasaule pirmajā brīdī ikviens varētu teikt tur nav nekā kopēja. Bet, ja meklējam skaidrojumu, kas ir ticība? Esmu lasījusi, ka tiem, kuri ir ieguvuši lielu zināšanu bagāžu un pēc tam meklē ceļu pie Dieva parasti grūtības sagādā tieši ar noticēšanu. Ar mani ir tieši pretēji un ar ikkatrām jaunām zināšanām es saprotu, ka ticēt ir tikpat viegli, kā elpot. Man gan liekas, ka mēs bieži vien tik ļoti baidāmies no vārda ticība, kaut arī bez viņas nekas pasaulē nenotiktu.Ik viens zinātnieks uzstādot kādu hipotēzi ir kā ticīgais, kurš tic, bet neredz.Jo viņa teorija nav vēl pierādīta, tātad nav nekādu pasaulē sataustāmu, saskatāmu pierādījumu viņa teorijas esamībai.Jo ikviens taču var apšaubīt to, kas vēl nav pasaulīgi sataustāms. Vai mēs šādām situācijām neejam cauri savā ikdienas dzīvē? Šinī brīdī es vārdu ticība salīdzināšu ar gribu.Un tad jau nu mēs neviens vairs negribam teikt, ka mums nav griba, mēs varbūt varētu piekrist, ka mums ir vāja griba. Mēs varam gribēt daudz ko, bet ja mums pietrūks ticības, mēs pat neuzdrīkstēsimies par to sapņot, kur nu vēl īstenot.Un tad nu mēs cenšamies kā varam un kā nu kuram sanāk.…