Nobeigums
Cilvēktiesības ir galvenās morālās garantijas, kas neatņemami pieder cilvēkiem visās valstīs un kultūrās. Nosaucot šīs garantijas par “tiesībām”, tiek norādīts, ka tās piemīt atsevišķiem indivīdiem, kuri tās var pielietot, ka tām ir visaugstākā prioritāte un to ievērošana ir nevis izvēles jautājums, bet tā ir obligāta. Cilvēktiesības ir universālas tādā nozīmē, ka tās piemīt visiem cilvēkiem, un tās bauda visi cilvēki tāpēc, ka viņi ir cilvēki. Cilvēktiesības ir neatkarīgas tādā nozīmē, ka tās pastāv un ir pielietojamas kā noteikts kritikas un pamatošanas standarts neatkarīgi no tā, vai tas tiek atzīts un īstenots valstu likumdošanā vai valdību darbībā.
Vārda brīvība nenozīmē visatļautību, tā nevar būt absolūta, jo tā būtiski ietekmē visas pārējās cilvēka tiesības un var nonākt pretrunā ar tām, tādēļ gan Satversmē, gan iepriekšminētajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos pieļauj, ka šīs tiesības var tikt ierobežotas. Svarīgi, lai vārda brīvībai nebūtu tikai formāls, deklaratīvs raksturs, bet gan būtu nodrošinātas ari tiesiskās garantijas un attiecīga likumdošanas bāze. Vārda un informācijas brīvībai ir īpaša nozīme valstīs, kas tikai salīdzinoši nesen atguvušas neatkarīgas valsts statusu un veic savā valstī būtiskus pārkārtojumus, kā tas notiek arī Latvijā. Lai arī Latvijas tiesu praksē un tās piemērošanā ar starptautiskajiem standartiem pastāv dažādas nepilnības, darba autore uzskata, ka mūsu valsts ir ceļā uz Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas Preambulā minēto domu un pārliecības brīvību, ceļā uz demokrātisku sabiedrību, kurā cilvēki izprot „vārda brīvības” patieso nozīmi un tās robežas. Arīdzan ļoti svarīgas ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas bieži vien ir savstarpējā mijiedarbībā ar vārda brīvību. Dzīvojot demokrātiskā, mūsdienīgā valstī ikviens indivīds vēlas, lai viņa privātās tiesības netiktu aizskartas, lai ikdienas dzīve netiktu kontrolēta un nebūtu uzraudzības ne no valsts puses, arī no masu medijiem.
Darba mērķis ir īstenots, referātā ir apskatīta jēdziena ‘’vārda brīvība’’ būtība, tiesiskais regulējums Latvijas likumdošanā un starptautiskajos normatīvajos aktos, kā arī vārda brīvība masu mediju profesionālajā darbībā un problēmas, kas izriet no viņu nekompetences vai nolaidības. Veicot intervijas ar valsts amatpersonām par šo darba tēmu, varēja pārliecināties, cik ļoti vārda brīvība var ietekmēt sabiedrību kopumā, kā arī masu mediju ietekmi uz to. Kopumā darbs ir noritējis veiksmīgi, darba autore ir gandarīta par referāta rezultātu.
…
