Secinājumi
Turcija ir demokrātiska, sekulāra, unitāra un konstitucionāla republika un tās valsts iekārta tika izveidota 1923. gadā Mustafa Kemala Ataturka vadībā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma Pirmā pasaules kara rezultātā.
Valstī dzīvo 71,158,647 miljoni iedzīvotāju (2007. g. jūlijs), no tiem 80% ir turki, aptuveni 17% kurdi, pārējie ir grieķi, arābi, armēņi un ebreji.
Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju ir musulmaņi, no kuriem vairāk kā 75% pieder sunnītiem. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder šiītu alevītu virzienam.
Neskatoties uz to, ka Turcija ir ratificējusi un pieņēmusi cilvēktiesību konvencijas, valstī joprojām notiek daudzi cilvēktiesību pārkāpumi. Pagājušā gadā (2008) Turcija, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas ziņojumu, ir atzīta par vainīgu cilvēktiesību pārkāpumos 257 reizes, kas ir augstākais rādītājs starp visām par kurām ir bijušas sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Valsts iekārtu un politiķu rīcību daudz ietekmē, tas, ka valsts ir sekulāra. Rakstot referātu secināju, ka valsts ir konservatīva un nelabprāt ievieš pārmaiņas valsts konstitūcijā un politiskajos lēmumos. Tas parādās tādās situācijās, kā, ka Turcija nevēlas atzīt citas minoritātes kā vien grieķus, armēņus un ebrejus, jo tas apdraudētu Turcijas vienotību. Vēl viens piemērs tam ir tas, ka daudzi baidās, ka ierobežojumu atvieglošana, atļauja nēsāt sievietēm lakatus, piemēram, universitātē, vājinās sekulāro iekārtu un vairos reliģijas ietekmi sabiedrības dzīvē.
Turcija ir uz pareizā ceļa veicot reformas cilvēktiesību jautājumos, tomēr būtu labi, ja šīs izmaiņas nebūtu tikai rakstiska atskaite ES, bet tiešām uzlabotu cilvēktiesību jautājumu Turcijā.
Turcijā cilvēktiesību problēmas lielākoties skar sieviešu tiesības, vārda brīvību, reliģisko un etnisko minoritāšu pārstāvjus. Kopumā Turcija 2008. gadā atzīta par vainīgu 14 dažādās cilvēktiesību pārkāpumu kategorijās.
…
