Cilvēktiesību aizsardzības institūcijas - ombudsmena izveidošanas teorētiskie un tiesiskie aspekti

Izpildvaras amatpersonu juridiskās atbildības problēmas dienesta pienākumu ļaunprātīgā izmantošanā un to pārsniegšanā, kas izrāda pilsoņu vai organizāciju būtisko tiesību un likumīgo interešu vai ar likumu aizsargājamo sabiedrības un valsts interešu pārkāpšanu, ir ārkārtīgi nozīmīgas sabiedrībai, un lielākoties grūti atrisināmas kā juridiskajā teorijā, tā arī praksē. Tieši tāpēc šo problēmu atrisināšanas aktualitāte un praktiskais nozīmīgums prasa tūlītēju reakciju gan no sabiedrības gan no valsts puses. Bet sākumam atliek tikai atrisināt vienu slaveno mūžīgo jautājumu, “Ko darīt?” un tad otrais mūžīgais jautājums “Kas ir vainīgs?”, cerams, ka arī atrisināsies.
Vienu no problēmas atrisināšanas variantiem mums piedāvā Eiropas valstu administratīvās pārvaldes prakse, proti, redzot glābiņu ombudsmena institūta izveidošanā. Jo vairāk, nepabaidīšos teikt, ka administratīvajā sfērā, manuprāt, ir vislielākais recidīvistu skaits. Tātad, šī problēma prasa maksimāli iedarbīgus tiesību instrumentus, lai efektīvi atklātu, cīnītos un nākotnē pasargātu pilsoņus no šiem pārkāpumiem.
Savā pētījumā par doto tēmu es, analizējot tiesību aktus, statistikas datus, juristu un politiķu, filozofu un pašu ombudsmenu viedokļus un atziņas, mēģināju izskatīt ombudsmena izveidošanas teorētiskus un tiesiskus aspektus. Mani ieinteresēja jautājums, cik efektīva un produktīva var būt šīs institūcijas darbība. Vai tik tiešām ombudsmena institūta izveidošana būs savā veidā “panācēja” no visām administratīvajām nelikumībām?…