Daudzi nozīmīgi cilvēces sasniegumi tika veikti, pirms vēl parādījās rakstīti avoti. Šo nozīmīgo vēstures posmu sauc par aizvēsturi. Mūsu zināšanas par aizvēsturi radušās, balstoties uz tādām liecībām fosīlijs un arheoloģiskie izrakumi, kurus veic zinātnieki.
SENAIS AKMENS LAIKMETS. Nozīmīgākie priekšmeti, kas no aizvēstures laikiem, ir akmens darbarīki un ieroči. Tāpēc arheologi šo laika posmu sauc par akmens laikmetu. Senākais un garākais akmens laikmeta periods, kas sākās vairāk nekā pirms 2 mij. gadu, ir senākais akmens laikmets, jeb paleolīts.
Senā akmens laikmeta cilvēki bija klejotāji, kas pārvietojās no vienas vietas uz otru, medījot meža dzīvniekus, ķerot zivis un pārtiekot no meža augiem. Tie prata gatavot dažādus darbarīkus un ieročus – šķēpus, cērtes un skrāpjus. Pamazām senā akmens laikmeta cilvēki iemācījās lietot uguni. Tie radīja valodu, ar kuras palīdzību savas zināšanas varēja nodot tālāk nākamajai paaudzei. Zinātnieki ir atraduši liecības, ka senā akmens laikmeta cilvēkiem bija reliģiski uzskati. Cilvēki radīja mākslas darbus.
JAUNAIS AKMENS LAIKMETS. Nākamais laika posms sākas aptuveni pirms 10 000 gadiem, kad beidzās pēdējais ledus laikmets. Tā kā šī laika cilvēki darbarīkus gatavoja daudz rūpīgāk, nākamo periodu sauc par jauno akmens laikmetu, jeb neolītu.
Šajā laika posmā tika izdarīti daudzi atklājumi, kas ietekmēja turpmāko cilvēku dzīvi. Vidējos Austrumos, Meksikā un citās pasaules daļās cilvēki iemācījās kopt laukus un pieradināt meža zvērus. Zemkopji sāka veidot pirmās apmetnes savu lauku tuvumā. Tā kā pārtikas bija pietiekami, daži jaunā akmens laikmeta cilvēki pievērsās darbarīku gatavošanai, māju celtniecībai, gatavoja audumus un traukus. Savus ražojumus tie mainīja pret pārtiku. Tā radās tirdzniecība, kas nostiprināja saikni starp ciemiem.
Akmens laikmeta amatnieki radīja jaunas tehnoloģijas. Tie izgudroja riteni un buras, kas atviegloja transportu un uzlabojas tirdzniecību. Radās arkls un podnieka ripa.
Jaunā akmens laikmeta beigās daži amatnieki Vidējos Austrumos iemācījās apstrādāt varu. Laika gaitā cilvēki sāka izmantot bronzu, kurā sakausēti par varu izturīgāki materiāli. Ar vērim bronzas laikmets apzīmē laika posmu, kad bronza kļuva par galveno materiālu darbarīku izgatavošanai.
UPJU IELEJU CIVILIZĀCIJAS. Apmetnes kļuva lielākas, un daži ciemi pārvētās par pilsētām. Pirmās civilizācijas radās četrās lielās upju ielejās: Divupē, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā. Upe sniedza, pārtiku, tīru ūdeni cilvēkiem un dzīvniekiem, to varēja izmantot, kā pārvietošanās līdzekli. Upe ūdeņi nodrošināja mitrumu iekoptajiem laukiem.
Upju ielejās civilizācijas lika pamatus organizētai pārvaldei un reliģijai, darba dalīšanai, šķirām un rakstības sistēmai. …
