Cilvēces evolūcijas procesā, veidojoties sabiedrībai, kā arī laika gaitā formējoties tiesiski valstiskiem veidojumiem – valstīm, radās nepieciešamība apzināt cilvēkus, kas mīt zināmās teritorijās un veikt viņu uzskaiti.
Valsts – viena no sabiedrības organizācijas formām, vienas augstākās varas tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā. Valstij raksturīgas šādas pazīmes: vara, kurai piemīt patstāvība un suverenitāte; iedzīvotāji, kas pakļauti šai varai; teritorija, kuras robežās valsts vara darbojas.1
Ņemot vērā minēto iespējams apgalvot, ka valsts iedzīvotāju apzināšana ir viena no valsts pamatfunkcijām, jo noteikts cilvēku kopums ir viens no valsts pamatelementiem, bez kura esamības diez vai būtu iespējams runāt par valsti kā vienu no sabiedrības organizācijas formām.
Lai veiktu noteikta cilvēku kopuma apzināšanu un noteiktu fizisku peronu civiltiesiskās attiecības savā starpā, kā arī ar valsti kā institūtu, valsts deleģētas iestādes, veic minēto attiecību starp fiziskām personām un valsti reģistrāciju, kas iestājas ar konkrētas fiziskās personas dzimšanas, miršanas un laulības noslēgšanas brīdi.
Ar minēto civiltiesisko attiecību reģistrāciju fiziskām personām tiek izdotas apliecības, kurās tiek atspoguļoti juridiski fakti par personām, proti, civilstāvokļa akti.
Darba autore kursa darba tēmu „Civilstāvokļa akti” ir izvēlējusies ne tikai tāpēc, ka minētie akti nodibina un izbeidz fizisko personu tiesībspēju un tiesiskās attiecības, bet arī tamdēļ, ka šiem dokumentiem ir izšķiroša nozīme arī citās civiltiesiskās jomās kā arī zinātnēs, piemēram, tiesisko attiecību jomā - tos ņem vērā – Ģimenes, Mantojuma, Lietu pat Saistību tiesībās, ja pastāv strīds vai jāpierāda juridisks fakts, savukārt ģenealoģijā – zinātnē, kas pēta radu rakstus, cilts vēsturi, dzimtu vēsturi civilstāvokļa akti tiek atzīti par vienu no šīs zinātnes rakstiskiem avotiem.
Šā darba ietvaros tiks sniegts civilstāvokļa aktu reģistrācijas vēsturisks apskats, aplūkoti civilstāvokļa aktu veidi, tiesiskās attiecības kādas var nodibināt vai izbeigt attiecīgi reģistrēts civilstāvokļa akts un Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā. …
