Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība

Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi, jo aizskartās vai apstrīdētās subjektīvās civilās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses var aizstāvēt arī citas jurisdikcijas iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā ir jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana. Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska rakstura, ja tas ir noteikts likumā.
Aizskartās vai apstrīdētās subjektīvās civilās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses aizstāv ne tikai tiesa, bet arī citas jurisdikcijas iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas. Šī aizsardzības funkcija tiek realizēta, izskatot un izlemjot attiecīgas civillieta. Svarīgi ir precīzi noteikts katras institūcijas kompetenci civillietu izskaitīšanā. Tas ir pakļautības institūta uzdevums. Pakļautība ir civillietu izskaitīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām subjektīvo civiltiesību aizsardzības institūcijām. Parasti likums katrai civillietu kategorijai nosaka vienu noteiktu tiesību aizsardzības institūciju, kam šīs civillietas jāizskata. No šī vispārējā noteikuma tiek pieļauti daži izņēmumi.

Alternatīvā pakļautība Atsevišķos gadījumos likums dod aizskarto vai apstrīdēto tiesību subjektam izvēles tiesības, kādā tiesību aizsardzības institūcijā griezties pēc aizstāvības. Šī izvēle nevar būt patvaļīga, jo likumā ir skaidri norādītas tās tiesību aizsardzības iestādes, starp kurām persona var izdarīt izvēli (piem., griezties tiesā vai administratīvā iestādē.

…