-
Daba ārstē, daba saudzē
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Divšķautņu asinszāle | 4 | |
Meža avenes | 5 | |
Āra bērzs | 5 | |
Bērza piepe, melnā | 6 | |
Parastie biškrēsliņi | 7 | |
Lielā ceļmalīte | 7 | |
Gaiļbiksītes | 8 | |
Kalme | 9 | |
Dziedniecības kliņģerīte | 10 | |
Kumelīte, maura, smaržīgā | 11 | |
Maijpuķītes | 12 | |
Piecdaivu mātere | 13 | |
Mellenes | 14 | |
Parastais ozols | 15 | |
Piparmētra | 16 | |
Parastais pīlādzis | 16 | |
Piede, parastā | 17 | |
Rasaskrēsliņš | 18 | |
Rudzupuķe, zilā | 19 | |
Skābene, blīvā | 19 | |
Smiltsērkšķis, pabērzu | 20 |
Jau tālā senatnē cilvēka dzīve bija cieši saistīta ar augu valsti. No tās tika iegūti pārtikas produkti, vēlāk iemācījās iegūt arī zāles pret dažādām slimībām. Augi ļoti ilgi bija gandrīz vienīgais zāļu iegūšanas avots. Arī mūsdienu medicīnā ārstniecības augiem un drogām ir liela nozīme.
Mūsu valstī ir ap 300 augu sugu kuras lieto tautas medicīnā, no tām vairāk nekā 100 sugu izmanto mūsdienu medicīnā un homeopātijā.
Ārstniecības augu ievākšana, žāvēšana un uzglabāšana
Ārstniecības nolūkiem ievāktus augus vai to atsevišķas daļas pēc izžāvēšanas sauc par drogām.
Augu virszemes daļas ievāc tikai sausā laikā, lai žāvējot un uzglabājot tās nazaudētu ārstnieciskās īpašības.
Saknes, sakneņus, ķērpjus un sūnas var ievākt mitrā laikā.
Augus žāvē tūlīt pēc ievākšanas (ja tos ilgi atstāj grozos, kastēs vai maisos, tie sāk pelēt un zaudē ārstnieciskās īpašības).
Augus nedrīkst žāvēt saulē, jo tiešo saules staru ietekmē tie zaudē krāsu, vitamīnus un citas vērtīgas vielas.
Saulē žāvēt var tikai mizas.
Pumpurus ievāc agri pavasarī, kad tie ir piebrieduši, bet nav atvērušās pumpurzvīņas. Pumpurus noplūc vai arī nogriež zaru slotiņas, kuras izžāvē.
Mizu ievāc pavasarī pastiprinātas sulu cirkulācijas periodā – aprīlī, maijā, kad tā viegli nolobās no koksnes.
Lapas un lakstus ievāc tad, kad augiem izveidojušies ziedpumpuri, vai arī augu ziedēšanas sākumā, kad lapas ir pilnīgi izaugušas. Lapas nedrīkst ievākt no netīriem, noputējušiem augiem, kuri aug ceļmalēs.
Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnziedā. Ievāktos ziedus liek grozos nesaspiežot un tūlīt izber plānā slānī žāvēšanai.
Augļus un sēklas ievāc atkarībā no to veida un uzbūves. Ievāc tikai nogatavojušos, veselus, kaitēkļu nebojātus augļus. Sausos augļus, kuri nenogatavojas visi vienlaikus (dilles, ķimenes) ievāc izlases veidā.
Saknes, sakneņus, sīpolus un gumus ievāc rudenī, kad sāk dzeltēt vai novīst augu virszemes daļas.
Vācot indīgu augu daļas nedrīkst pieskarties ar rokām pie sejas un pie acīm, pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas.
Lai novērstu savākto ārstniecības augu bojāšanos tie jāžāvē dažādā temperatūrā atkarībā no tajos esošo iedarbīgo vielu kīmiskā sastāva un
īpašībām. Vairumu ārstniecības augu var žāvēt normālā temperatūrā. Telpām, kurās žāvē augus, jābūt labi vēdināmām un tīrām. Žāvēšanas laikā augi vismaz vienreiz dienā jāapgroza.
Augi jāžāvē līdz noteiktai mitruma pakāpei. Praktiski izžuvušas ir tās drogas, kuras saspiestas saujā, nesalīp pikās, bet paberžot viegli sabirst pulverī. Izžāvētas saknes un sakneņi liecot lūzt ar troksni, bet neliecas. Kā žāvēšanas laikā, tā arī pēc žāvēšanas drogas ir jāsargā no lieka mitruma. un putekļiem.…
Ārstniecības augu ievākšana, žāvēšana un glabāšana. Drogas, uzlējumi, tinktūras, lietošana, tautas medicīna. Latīniskie nosaukumi, 21 ārstnieciskā auga apraksti.
- Daba ārstē, daba saudzē
- Iedzimtās slimības
- Medicīna
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Medicīna
Реферат для основной школы2
Оцененный! -
Akupunktūra: iedarbības pozitīvās un negatīvās sekas
Реферат для основной школы8
Оцененный! -
Vēzis
Реферат для основной школы20
-
Putnu gripa
Реферат для основной школы7
-
Acis un dators
Реферат для основной школы4