Ievads.
Cilvēks jau no seniem laikiem mācījies no dabas. Uzmanību – līdztekus lietderīgajam – allaž piesaistījis arī dzīvo būtņu skaistums. Gan līniju daiļums, gan proporcijas, gan apbrīnojamās krāsu rotaļas nespēja atstāt vērotāju vienaldzīgu. Pakāpeniski uzkrājās zināšanas par dabu, un aizvien vairāk cilvēka radīto priekšmetu iemiesoja sevī dabā aizgūtās idejas. Izmainījās pati cilvēka dzīves vide. Mūsdienu dizains izauga uz dabas likumu bāzes.
Cilvēki laika gaitā aizvien vairāk pārliecinājās, ka daba dažādu konstruktīvu ideju meklējumos nereti aizsteigusies tiem priekšā. Kļuva skaidrs, ka dzīvā daba ir neizsmeļams ideju avots gan jaunu tehnisku, gan arī estētisku risinājumu radīšanai.
Vārds estētika ir filozofiska kategorija, kas saistās ar skaistuma jēdzienu. Šo vārdu pirmo reizi lietoja vācu filozofs Aleksandrs Gotlībs Baumgartens (1714 – 1762). Tā ir mācība par skaistuma sajūtu kā dabisko tiekšanos saglabāt harmoniju starp cilvēku un apkārtējo vidi. Skaistuma sajūta izriet no objektīvi pastāvošajiem dabas likumiem un bioloģiskajiem mehānismiem, kas realizē uztveri, informācijas apstrādi, emocionālo reakciju, kā arī kvalitatīvi jaunas informācijas radīšanu mākslas tēlu veidā. Katram cilvēkam ir intuitīvi priekšstati pat to, kas ir skaists un kas ir neglīts. Daba nodrošinājusi mūs ar savdabīgie etaloniem, ļaujot vērtēt proporcijas, ritmus, krāsas un citas pazīmes, kas piemīt visam redzamajam. Dabā viss ir savstarpēji saskaņots un nodrošina līdzsvaru. Dzīvība var pastāvēt tikmēr, kamēr pastāv šis līdzsvars.
Vēsture liecina, ka zinātne un māksla savā dziļākajā būtībā nebūt nav šķirtas. Tie ir pasaules izzināšanas veidi – racionālais un emocionālais. Cilvēks taču ir vienots organisms ar savu prātu un savām jūtām. Harmoniskai personībai saskarsme ar pasauli dod iespēju uztvert visus informāciju veidus un lūkoties uz lietām un parādībām to kopsakarībās.
Temata plašums faktiski ir neizsmeļams. Daba savā nebeidzamajā daudzveidībā dod bezgalīgas iespējas radošai ierosmei. Mākslas spēkos ir radīt emocionālu vispārinājumu. Tam kalpo arī dabas formu estētika.
Gaisma.
…
