Dabas katastrofas

Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un iznīcina cilvēku radīto vidi. Neatkarīgi no katastrofu mēroga – globāla, reģionāla vai lokāla katastrofa – tās ir vienlīdz traģiskas cilvēkiem.
Pēdējos 10 gados notikušas 568 lielas dabas katastrofas, kas prasījušas ap 50000 cilvēku dzīvības gadā un sagādājušas vidēji 60 mljrd. dolāru gadā lielus materiālus zaudējumus. Postošākās no katastrofām bija 3 spēcīgas vētras, 4 plūdi, 1 cunami un 2 spēcīgi cikloni, kas piemeklēja Bangladešu, izdzēšot tūkstošiem cilvēku dzīvību.
Pasaulē ir reģioni, kurus dabas katastrofas piemeklē biežāk nekā citus. Tie ir seismiski aktīvie rajoni Klusā okeāna piekrastē, plūdu apdraudētās teritorijas lielo pasaules upju krastos, tropisko ciklonu ceļā esošie apgabali Klusā un Indijas okeāna ekvatoriālajā, subekvatoriālajā, tropu joslā un Karību jūras baseinā.
Likumsakarīgi, ka dabas katastrofu postījumi lielāki ir valstīs ar zemāku attīstības līmeni, kur trūkst iespēju veikt efektīvus glābšanas darbus. Zinātnieki izrēķinājuši, ka cilvēku bojāejas iespējamība dabas katastrofu dēļ ekonomiski augsti attīstītās valstīs ir 1 no 1000000, ekonomiski vāji attīstītās valstīs ir 1 no 100000, bet nabadzīgajās valstīs – 1 no 10000. …