Ievads
Rīgas apstādījumu sistēmas attīstībā izšķirami vairāki posmi, kuros mainījās apstādījumu sociālā loma un sabiedrības izpratne par apstādījumu nozīmi. Līdz ar iedzīvotāju skaita un pilsētas apbūves aizņemtās platības, transporta intensitātes un gaisa piesārņojuma pieaugumu pēdējos gadu desmitos, mainījās apstādījumu nozīme pilsētas teritorijā. Kopumā esošo parku un skvēru kvalitāte pilsētā ar katru gadu pasliktinās un tādēļ ir nepieciešams izpētīt dabas un apstādījumu palielināšanas iespējas Rīgas pilsētvidē.
Bakalaura darba projekta mērķis ir noskaidrot apstādījumu un to daudzveidības nozīmi pilsētvidē
Bakalaura darba projekta uzdevumi ir:
1.Izpētīt pieejamo zinātnisko literatūru par apstādījumu lomu pilsētā;
2.Analizēt Rīgas pilsētas attīstības plānošanas dokumentus un normatīvos aktus attiecībā uz apstādījumiem un to attīstības politiku.;
3. Izstrādāt priekšlikumus apstādījumu palielināšanai Rīgas pilsētvidē konkrētām situācijām (paredzēts darīt turpmāk).
1. Apstādījumu nozīme pilsētā
Tradicionālie rādītāji, kurus izmanto apstādījumu nozīmes vērtēšanā, ir šādi:
• kopējā aizņemtā platība;
• apstādījumu platība attiecībā pret iedzīvotāju skaitu;
• apstādījumu platība attiecībā pret apbūvēto platību (1.att.);
• iedzīvotāju dzīves vietas vidējais attālums attiecībā pret potenciālajām atpūtas vietām (Rīgas..., 2003).
1.1. Apstādījumi un pilsētas ilgtspējīga attīstība
Pilsētas ilgtspējīga attīstība ietver sevī daudzus aspektus, tai skaitā ekoloģiski un dinamiski pārdomātu zemes izmantošanas politiku. Zemes izmantošanas plānošana, neņemot vērā ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos priekšnoteikums, noved pie iedzīvotāju dzīves un darbavietu decentralizācijas, dzīves vietas aizvien izteiktākas atdalīšanās no darba vietas, individuālā transporta līdzekļu plūsmas pieauguma, piepilsētas zemju plašas apbūves, pilsētas centru pamestības un degradācijas, kultūrvēsturiskā mantojuma pārveidošanas, pilsētvides un dzīves kvalitātes pazemināšanās. Eiropas valstu pilsētu plānošanas pieredze parādījusi, ka ilgtspējīga pilsētas attīstība ir saistīta ar ekonomiski un ekoloģiski pamatotu zemes izmantošanu, tai skaitā :
• optimālu apbūves blīvumu;
• esošo mājokļu saglabāšanu un jaunu veidošanu pilsētā;
• teritorijas izmantošanas daudzveidību;
• apstādījumu kvalitātes un platību palielināšanu;
• gaisa kvalitātes uzlabošanu ar, „zaļo ķīļu” un joslu nozīmes palielināšanu gaisa cirkulācijā pilsētā;
• dabas teritorijas kā atpūtas un dzīves vietas un augu un dzīvnieku dzīvotnes saglabāšanu;
• atklātu zemes virsmu palielināšanu un ar asfaltu un citiem segumiem klātu virsmu samazināšanu.
Liela nozīme vides stāvokļa uzlabošanā pilsētās ir apstādījumiem. Dānijas apstādījumu speciālisti ir minējuši desmit argumentus zaļo teritoriju (apstādījumu) saglabāšanai un veidošanai pilsētā:
1. apstādījumi ir pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums;
2. apstādījumi iedzīvotājiem samazina stresu;
3. apstādījumi iedzīvotājiem nodrošina labu miegu un veselību;
4. apstādījumi ir vislētākā vide;
5. apstādījumi attīra gaisu;
6. apstādījumi uzlabo mikroklimatu;
7. apstādījumi nodrošina tīru ūdeni;
8. apstādījumi ir derīgu un retu kukaiņu mājvieta;
9. apstādījumi ražo kompostējamus atkritumus;
10. apstādījumi ir vieta dabas iepazīšanai pilsētā.
…
