Kopsavilkums.
Darba rakstīšanas gaitā bija uzzināts ļoti daudz interesantu lietu un faktu. Par likuma būtību. Priekš kam likumi bija izdomāti. Daudz, kas palieka ārpus saprašanas robežām. Svarīgākais, kas bija saprasts, ka visi cilvēki tomēr ir vienādi un vienlīdzīgi. Jā, mums var atšķirties tradīcijas, ādas krāsa vai valoda, bet mums ir kaut kas kopīgs, kas mūs apvieno un tas, kas palīdz mums izstrādāt un pilnveidot likumus. Ir tie neapšaubāmie tiesību principi, kuri ir it kā doti mums no dabas un juristi jebkurā pasaules galā zina tos un respektē. Ir starptautiskās tiesību sistēmas, kuras arī apvieno mūs un dara mūs par cilvēkiem. Jebkurā vēstures posmā, neatkarīgi no tehnoloģiju, kultūras, vai reliģijas attīstīšanas līmeņa, dabisko tiesību principi nemainās un pastāv kā svarīga cilvēka dzīves sastāvdaļa. Ļoti skaidri ir saskatāms, ka dabisko tiesību doktrīna kā adata iet caur visiem laika posmiem un izdzīvo pat līdz mūsdienām. Kas izskatās, ka tāds liels koks, kurš ir viens un tāds pats, bet laiku gaitā uz tā izaug dažādas tradīcijas, izgudrojumi, vēsture, un tiesību sistēmas. Cerams, ka šis koks būs nemaināms līdz pasaules nobeigumam. Cilvēks pastāvēs kā cilvēks, un tikums uzvarēs. Dabiskās tiesības ir ļoti svarīga sastāvdaļa jebkurā cilvēka dzīves sfērā jo tie aizskar visu kas eksistē. Cilvēka morāles pamatnostādnes, kuras ir nepieciešamas cilvēka pareizai attīstīšanai izriet no dabiskām tiesībām.
…