1.1. Stāsts par Viljamu Hovardu Heju
Vijams Hovards Hejs dzimis 1866. gadā Pensilvānijā ASV. Viņš 1891. gadā pabeidza Ņujorkas universitāti, ieguva ārsta diplomu un 16 gadus strādāja kā terapeits un ķirurgs. Viņš daudz lasīja, jo bija ārsts, kas no sirds vēlas palīdzēt saviem pacientiem.
41 gada vecumā notika nelaime – Hejam parādījās ļoti smaga nieru kaite. Kā jau ārstam, viņam bija iespēja konsultēties un ārstēties pie vislabākajiem speciālistiem. Kolēģi tikai bezpalīdzīgi noplātīja rokas.
Bet Hejs nebija no tiem, kas padodas. Garajās, sāpju bezmiega pilnajās naktīs viņš meklēja izeju un lasīja, lasīja. Tā viņa rokās nonāca kāda angļu kara ārsta raksts par nelielu Himalaju tautiņu, kas savā izolētībā no pārējās pasaules spiesta iztikt tikai no pilnīgi dabiskiem produktiem, dzīvo ļoti skarbos apstākļos, bet nepazīst nevienu no civilizācijas slimībām.
Balstīdamies uz tēzi, ka organisms pats sevi savedīs kārtībā, ja vien viņam to ļaus, Hejs varonīgi sāka eksperimentēt pats ar sevi, pilnīgi izmainīja ēšanas paradumus – ēda tikai to, ko daba tīrā veidā radījusi cilvēka uzturam, atteicās no visiem rūpnieciski pārstrādātajiem produktiem un ieklausījās, kā organisms uz to reaģē. Arī porcijas bija samērā mazas – tik, cik viņam tajā brīdī šķita nepieciešams.
Kolēģiem par lielu brīnumu Hejs sāka atveseļoties. Pēc trim mēnešiem viņš jau bez grūtībām varēja noiet kājām lielākus attālumus. Viņa svars samazinājās gandrīz par 25 kilogramiem un nostabilizējās 80 kilogramu robežās. Šķita, ka viņš atdzimis no jauna. Par brīnumu gan sev, gan kolēģiem Hejs bija atveseļojies.
Savu turpmāko dzīvi Hejs veltīja jaunatklātās atveseļošanās metodes padziļināšanai un paplašināšanai, izdarīdams loģiskus secinājumus, ka pareizs uzturs var būt pacienta un ārsta vislabākais palīgs. Viņu ar pateicību atceras tūkstošiem cilvēku, kuriem jaunā metode palīdzēja atgūt veselību.
Viljams Hovards Hejs mira 1940. gadā 74 gadu vecumā, gadu pēc ļoti smagas avārijas.
…
