SECINĀJUMI
Darba alga kā darbaspēka cena, kuru veido darba ražīgais spēks, ir ienākums darba ņēmējam un izmaksas darba dēvējam. Jāatšķir bruto jeb aprēķinātā darba alga un neto, jeb bruto darba alga, atskaitot darba ņēmēja nodokļu maksājumu,. darbinieka materiālās intereses un līdz ar to ekonomiskā motivācija, kas visupirms saistās ar reālo darba algu, to preču un pakalpojumu daudzumu, ko var nopirkt par neto darba algu.
Attīstītās tirgus ekonomikas valstīs visplašāk tiek pielietota laika darba alga. Ar šo darba algas formu saistītā darbinieka motivācija visvairāk atbilst modernās tehnikas un tehnoloģijas raksturam, darba organizācijai. Efektīvā darba motivāciju pastiprina dažādas premiālas sistēmas. Saimniekošanas gala rezultātā ieinteresē arī „līdzdalība peļņā”.
Uzrakstot šo darbu secināju, ka Latvijā algu sistēma vēl līdz galam nav pilnīgi izstrādāta, neskatoties uz to, ka ir pieņemti konkrēti likumi par tās lielumu un citi nosacījumi. Taču daudzos Latvijas privātajos uzņēmumos par darbu tiek samaksāts vai nu uz rokas vai nu tās summa neatbilst darba kvalifikācijai. Plaši izplatīts ir strādāt bez darba līguma, tādējādi darba devējam nav jāmaksā augstie nodokļi un citi maksājumi, diemžēl zaudētajos paliek darba ņēmēji, kas vēlāk nevar pat griezties iestādēs, arodbiedrības, kuru uzdevums ir rūpēties par darbinieku tiesību ievērošanu.
Latvijā tiesiskās attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem uzņēmumos, it sevišķi privātajās struktūrās, darba atalgojuma jomā nav sakārtotas. darbinieki nav pietiekami sociāli aizsargāti. Inflācijas apstākļos bruto un neto darba alga pieaug, bet reālajai darba algai ir raksturīga pazemināšanās tendence.
…
