Mūsdienu tehnoloģijas attīstība un darba ētika.
Mūsdienu darba tehnoloģiskais process, kurā valda racionalizācija un kalkulācija, kurā pārsvarā ir orientācija „viss pārdošanai”, rada jaunu laika izjūtu.
Tehnika atbrīvo cilvēku, radot viņam komfortablus dzīves apstākļus un vienlaikus veidojot elastīgu, plastisku, bezgalīgi pārtapt spējīgu personību. Mūsdienu darba režīms apdraud cilvēka morālo atbildību, jo tam vienīgā derīgā ir šāda pseidopersonība, kas lokās visos virzienos, nevis stabila personība, kura tic tikumisko normu nesatricināmībai.
Patlaban no sabiedriski derīga darba tiek atbrīvoti desmitiem miljonu cilvēku, bet tuvākajā laikā bez darba paliks simtiem miljonu darbspējīgo. Iepriekšējos gadsimtos visvairāk strādātāju bija lauksaimniecībā, XIX gs. beigās un XX gs. sākumā – rūpniecībā, šimbrīžam – apkalpojošā sfērā, taču tā vairs nespēj absorbēt izbrīvētos darba resursus.
Darbs pats Rietumu kultūrā vairs netiek uztverts kā nolādētības sekas, tas vairs nav „katorgas darbs”.
Darbs draud pārvērsties par īstena brīvā laika saliņu, un „nekā nedarītāju” elites vietā top „darba elite”. Darbs citu labā, produktīvs, smags kļūst par privilēģiju.
Lai cilvēks varētu normāli adaptēties „brīvā laika” apstākļos, viņš jāaudzina „darba ētikas” tradīcijās, - citādi viņš nezinās, ar ko aizpildīt savu mūžu.
…