Ievads.
Jau no dzimšanas, cilvēkam ir jāsaskaras ar sabiedrībā pieņemtām normām un noteikumiem. Arī tādā jēdzienā, kā darba higiēna. Ar to mums nākas saskarties mūsu dzīves laikā neatkarīgi no tā, vai to ievērot mums patīk, vai nē.
Darba higiēna ir higiēnas nozare, kura pēta cilvēka darbaspējas, kā arī darba procesa un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un izstrādā veselības aizsardzības pasākumus, lai saglabātu cilvēka veselību un palielinātu darba ražīgumu. Darba higiēna pēta darba un atpūtas optimālu režīmu, kā arī dažādu ražošanas vides faktoru- fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un citu- ietekmi uz cilvēka organismu. Tā pētī arī pataloģiskas nozares, kas cilvēka organismā var rasties nepareizas darba organizācijas dēļ vai arī sakarā ar ražošanas vides nelabvēlīgo ietekmi, kā arī izstrādā dažādus profilaktiskus pasākumus.
Šajā referātā būs apskatīta informācija par darba higiēnu, tās kaitīgajiem faktoriem uz cilvēka organismu un slimībām, kuras rodas neievērojot pareizu darba higiēnu. Būs arī ieskats par dažādu vielu ietekmi uz cilvēku.
Manuprāt, ļoti daudzi cilvēki izturas pret darba higiēnu ļoti pavirši un bezatbildīgi. Dažiem tas ir nezināšanas, bet citiem- slinkuma dēļ. Es uzskatu, ka liela nozīme ir tam, kā darba devējs pats izturas pret šiem noteikumiem. Jo stingrāka attieksme, jo kārtīgāk tiks veikti visi noteikumi un ierobežojumi. Taču, ja pats darba devējs izturēsies vienaldzīgi un bezrūpīgi, arī darba ņēmēji rīkosies tāpat. Tomēr, diemžēl, ir daudz tādu gadījumu, kad mūsu valstī strādājošie nemaz nezina savas tiesības un noteikumus, kurus viņiem būtu jāievēro. Līdz ar to, cilvēki nemaz nezin, kādu sliktumu paši sev nodara. Ne vienmēr sekas parādās uzreiz. Tās var parādīties tikai pēc gadiem un būt neatgriezeniskas, un pat letālas. Tāpēc, ir ļoti svarīgi, lai tiktu ievērota darba higiēna un pret to izturētos ar atbildību.
1.Kaitīgie arodfaktori.
Ražošanas vides faktorus, kas negatīvi iedarbojas uz cilvēka organismu, sauc par veselības kaitīgajiem apstākļiem jeb kaitīgajiem arodfaktoriem. Slimības, kuru cēlonis ir kaitīgie arodfaktori un kuras raksturīgas noteiktā nozarē strādājošajiem, sauc par arodslimībām. To agrīna diagnostika ir visu specialitāšu ārstu svarīgs uzdevums. Rūpīgi ievākta anamnēze, konkrēto darba apstākļu pārzināšana dod ārstam iespēju izprast slimības patoģenēzi, veikt efektīvu ārstēšanu un pareizi novērtēt slimnieka darbaspējas.
Darba higiēnas un arodpataloģijas pamatvirziens ir slimību profilakse. Realizējot nepieciešamos veselības uzlabošanas pasākumus, arodslimību skaits samazinās, tādēļ darba higiēnas zināšanas ir svarīgas visu medicīnas specialitāšu pārstāvjiem.
…
