Ar konfliktu risināšanu nākas saskarties ikkatram cilvēkam.
Konflikts ir neatņemama un līdz ar to arī normāla dzīves sastāvdaļa. Konflikts var rasties no visneiedomājamākajiem sīkumiem. Kāds ne tā paskatās, izsaka īsu frāzi, bet otrs pārprot un veidojas aizvainojums, kas savukārt var pāraugt konfliktā.
Tēmas aktualitāte – problēmas Latvijas darba vidē, kā rezultātā paaugstinās konfliktu situācijas uzņēmumu iekšējā vidē, pasliktinot organizāciju darba kvalitāti un radot darbinieku motivācijas trūkumu.
Studiju darba mērķis veikt izpēti biežāk sastopamos darba konfliktos, kā rezultātā varētu izstrādāt ieteikumus konfliktu risināšanai.
Galvenais studiju darba uzdevums ir apkopot, sistematizēt, studēt zinātnisko literatūru, ar mērķi analizēt dažādu autoru viedokli par pētāmo parādību.
Jēdziens konflikts ir cēlies no latīņu valodas, kas latviski nozīmē – pretoties, pretēju uzskatu, interešu sadursme, asas domstarpības.
Kā angļu sociologs A. Gidness teicis:” Konflikts ir reāla cīņa starp cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra konfliktējošā puse.
Mūsdienu teorētiķi atzīst, ka pilnīgs konflikta trūkums organizācijās ir ne tikai neiespējams noteikums, bet arī nevēlams. Vēl jo vairāk, lai arī organizācijai ir vajadzīga visu darbības veidu harmoniska integrācija, tā nevar palikt apmierināta ar esošo stāvokli. Tieši pretēji vadībai ir jāizrāda aktivitāte, jāplāno jauninājumi un attiecīgi jāreaģē uz izmaiņām iekšējā vidē.
Protams, konfliktam ne vienmēr ir vēlams raksturs, dažos gadījumos tas var traucēt atsevišķu personu vajadzību sasniegšanai un komandas mērķu sasniegšanai.
Personības iekšējais konflikts;
-Visbiežāk tiek izmantota Kurta Levina 30. gados izstrādātā iekšējo konfliktu klasifikācija. Iekšējais konflikts tiek aprakstīts kā psihisks neizlēmības stāvoklis situācijā, kad indivīds atrodas divu vienādu stipru, bet pretēji vērstu spēku ietekmē. Tiek izšķirti trīs galvenie konfliktu tipi:
Tuvošanās – tuvošanās. Indivīdam vienlaikus ir divas vienādi pievilcīgas izvēlēs, piemēram, vai saņemt paaugstinājumu darbā ar lielāku atbildību un atalgojumu, vai iekļauties projekta grupā, kuras darbs ir ļoti interesants un nozīmīgs.
Izvairīšanās – izvairīšanās. Šajā gadījumā abas izvēles iespējas ir negatīvas, piemēram, darbiniekam ir jāizšķiras, vai pildīt vadītāja rīkojumu, izpelnoties darba biedru nosodījumu, vai arī pārkāpt vadītāja rīkojumu un oficiāli saņemt sodu.
Tuvošanās – izvairīšanās. Indivīdam ir vien izvēle, bet pretrunīga attieksme pret to. Tas var būt vilinājums un bailes no soda vienlaikus vai arī kārdinoša izdevība u iekšējie morālie aizliegumi, sirdsapziņas prasības.…
