Lokālo Darba tiesību loma un nozīme darba attiecību regulējumā mainās atkarībā no sabiedrības ekonomiskās un sociālās dzīves izmaiņām. Šobrīd Latvija ir pārgājusi uz brīvā tirgus attiecībām, kur valsts varai nav tik liela ietekme uz darba devēja un darbinieka attiecībām. Tāpēc sekmīgs darba tiesisko attiecību regulējums ir būtisks elements sabiedrības sociālās labklājības nodrošināšanā. Darba attiecībās arvien nozīmīgākas kļūst iekšējās (lokālās) darba tiesību normas, jo Valsts kā likumdevējs nav spējīgs iejusties katra darba tiesību subjekta lomā. Katram no iepriekš minētajiem Subjektiem ir sava darbības specifika. Ja valsts kā likumdevējs neveicinās iekšējo (lokālo) tiesību normu izdošanu, tad tiktu paralizēta valsts ekonomiskā attīstība. Tāpēc valsts atļauj publisko tiesību subjektam izdot iekšējās tiesību normas, kuru mērķis ir noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā. Lokālajiem tiesību avotiem darba attiecībās adresāts ir darba devējs un darbinieks.
2007. gada 17. decembrī tika pieņemts Lisabonas līgums. Līgumā uzsvērts, ka savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un tautas labklājību. Izveidot iekšējo tirgu. Savukārt savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme. Tāpat arī līgumā ir noteikts:
Eiropas Savienības Pamattiesību Hartā ietvertās pamattiesības turpmāk darbosies kā pamattiesību principi.
Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības Konvencija.1
Lai cik pilnīgas būtu lokālās tiesību normas, bez Sociālā dialoga palīdzības tās nevarēs nodrošināt:
Darbinieku darbošanos saskaņā ar mērķiem;
Darba koplīguma normu vienveidīgu iedzīvināšanas mehānismu;
Lojālu attieksmi pret organizāciju;
Darbu vienā komandā.…
