Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir mainījušies daudzi apstākļi, tajā skaitā darba tiesības. Šobrīd vairāk kā jebkad agrāk darba ņēmēja un darba devēja savstarpējās attiecības ir atkarīgas no abu līgumslēdzēju pušu rakstveida vienošanās – darba līguma. Darba līguma nozīme tiesisko attiecību realizēšanā ir ļoti liela. Tādēļ šī darba mērķis ir parādīt pašreizējo darba līguma noslēgšanas kārtību.
Darbā ir apskatīti darba līguma posmi un to sastāvdaļas, kā arī dots reāls darba līguma projekts.
1. Darba līguma jēdziens
Kā jebkuram līguma, tā arī darba līgumam tā noslēgšanai ir nepieciešama pušu labprātīga gribas izteikšana – oferte un akcepts. Tas izriet no Civillikuma (turpmāk CL) 1512. panta, kurā teikts, ka pie katra divpusēja vai varākpusēja saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm. No tā izriet, ka gan darba devējs, gan darba ņēmējs var būt gan oferenta, gan akceptanta lomās. Piemēram, ja darba devējs piedāvā darbu darba ņēmējam, tad pirmais ir oferents, bet otrais akceptants (ja viņš piekrīt šim piedāvājumam). Bet var būt arī tāda situācija, kad amatnieks piedāvā savus darba pakalpojumus kādam, tādā gadījumā rodas situācija, kad darba ņēmējs ir oferents, bet darba devējs ir akceptants.…