Darba līgums

Darba līgums arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai uzteicams atbilstoši Darba likuma noteikumiem.” Rezumējot var teikt, ka Latvijas nacionālajā normatīvajā aktā likumdevējs ir iekļāvis tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošināta to darbinieku tiesiskā aizsardzība, kuri ir arodbiedrības biedri. Tāpat tiek paredzēti arī izņēmumi, kad darba līguma uzteikums bez arodbiedrības piekrišanas saņemšanas var tikt uzskatīts par tiesisku. Prettiesiska uzteikuma gadījumā darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai.
Tajā pašā laikā, pētot Darba likumā ietvertās normas redzams, ka darbiniekam likumdevējs nav uzlicis par pienākumu informēt darba devēju par arodbiedrības biedra statusu. Kaut arī likumdevējs nepārprotami norādījis uz darba devēja pienākumu tieši pirms darba līguma uzteikuma izsniegšanas noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs, nereti praksē sastopami gadījumam, kad sākotnēji tiek uzteikts darba līgums un tikai pēc tam saņemta arodbiedrības piekrišana.
 
SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka Latvijas Republikas Civillikums neprasa darba līguma slēgšanu rakstveidā, tomēr tajā pašā laikā Darba likums, kas satur speciālās normas darba tiesību jomā, paredz darba līguma noslēgšanu tikai rakstveida formā bez izņēmumiem.
• Var secināt, ka Latvijā tiek slēgti darba līgumi uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu darba devēja nepieciešamību nodarbināt personu apstākļos, kad darba devējam ir šāda objektīvi pamatota nepieciešamība.
• Jāsecina, ka, Lai nošķirtu darba līgumu veidus atkarībā no to termiņa un nodrošinātu darbinieku aizsardzību, maksimālais termiņš, uz kuru slēdzams līgums uz noteiktu laiku, Latvijā ir trīs gadi.
…