Domājot par valsts pārvaldi, politiku un politikas īstenošanu, nedrīkst aizmirst par savā ziņā zemāko valsts pārvaldes līmeni – pašvaldībām. Tās, no vienas puses, atrodas viszemāk politiskajā arēnā, tomēr pašvaldības, no otras puses, ir iedzīvotājam vistuvākā pārvaldes instance un tāpēc jo nozīmīgāka. Šī tuvuma un likumā noteiktās pārstāvniecības funkcijas dēļ pašvaldība salīdzinājumā ar Saeimu u.tml. gūst lielāku tautas deleģētu varu – leģitīmo varu. Autore uzskata, ka “vidējam” Latvijas iedzīvotājam pašvaldība ir ja ne vienīgais, tad pilnīgi noteikti visskaidrākais politiskais varas institūts valstī. Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji patiesi izprot visus pašvaldībā notiekošos procesus. Tieši tāpēc ir svarīgi rūpīgāk apskatīt vietējās pārvaldes darba organizāciju un politiskās un birokrātiskās norises, kas nepārprotami nosaka šīs pašvaldības darba kvalitāti, kas attiecīgi ir redzama konkrētās pilsētas attīstībā vai tieši otrādi – degradācijā.
Tāpēc autore izvēlējās rakstīt semestra darbu par darba organizāciju pašvaldībā. Izpētei tiks izmantota Pļaviņu pilsētas dome, jo ar to autore ir visciešāk saistīta, jo strādā tajā par juristu un ir iesaistīta gan administratīvos, gan politiskos procesos. Līdz ar to autorei ir diezgan skaidra pašvaldības uzbūve un darba organizācija, autore ir iepazinusies ar lēmumu pieņemšanu, pārzina arī domes administrācijas un tās pakļautībā esošo iestāžu savstarpējās attiecības. Ikdienā, veicot savus darba pienākumus, ir secinājusi, ka ikdienā ļoti daudz kas nenoris atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” un saistošajiem noteikumiem „Pļaviņu pilsētas domes nolikums”, kas tieši reglamentē darba organizāciju Pļaviņu pilsētas domē. Ļoti daudzās lietās ir jūtams birokrātijas pieskāriens, kas darba veikšanas procesu vēl vairāk sarežģī, tāpat ikdienā ir jāsaskaras ar nekvalitatīvu darbu no komisiju un komiteju puses, kuru darba nepilnības vai kļūdas ir jālabo tieši pašvaldības administrācijas darbiniekiem. …
