4. DARBA SAMAKSAS IZMAKSA
Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Tātad, ja darba līgumā vai koplīgumā noteikts – vienu reizi mēnesī, tad arī tas ir likumīgi. Ja darba samaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laika posmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam izmaksājama pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā laikposma beigšanās, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Šis nosacījums nosaka maksimālo darba samaksas laiku - vienu mēnesi, nav pieļaujama situācija, ka darba samaksa notiek divos vai trijos mēnešos vienu reizi.
Darba samaksas termiņa noteikšanā obligāti jāievēro darbinieka interese, ja darba samaksas termiņš iekrīt nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā, darbinieks saņem darba samaksu nevis nākamajā darba dienā pēc nedēļas atpūtas dienas vai svētku dienas, kā tas ir citu saistību izpildījumā, bet darba samaksu saņem pirms attiecīgās atpūtas dienas vai svētku dienas. Darba devējs nav tiesīgs šo normu ierobežot.
Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies.
Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz rakstveidā sagatavotu darba samaksas aprēķinu ar visiem nepieciešamiem tā rekvizītiem. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Darba samaksas aprēķinā ir jānorāda izmaksājamā summa, ieturētie nodokļi, to summa, piemaksas, atvaļinājuma nauda, atvilkumi (piemēram, uzturlīdzekļi), u.c.. Aprēķinu izskaidrojot, jāparāda aprēķinātās darba summas rašanās.
Samaksu par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, – laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumu, kad darbinieks tiek atbrīvots no darba un darbinieks ikgadējo atvaļinājumu nav izmantojis.
Ļoti būtiska norma attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību: darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs.
Ja darba līgumā nolīgta laika alga, kuru aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam.
…
