Darbaspēks, saskaņā ar ekonomikas teoriju, ir viens no ražošanas faktoriem. Ražošanas faktors „darbs” tiek skaidrots kā jebkura cilvēka fiziska vai psiholoģiska darbība.
Darbaspēka tirgu veido pieprasījums, piedāvājums un cena. Pieprasījumu rada uzņēmumu sektors. Piedāvājums nāk no mājsaimniecību sektora jeb iedzīvotāju puses. Cena par darbaspēku ir darba alga. Darba alga uzņēmumam, kurš ir darba pircējs, ir izmaksas, bet darbiniekam, kurš šo faktoru pārdod – ienākums.
Tirgus ekonomikas apstākļos gandrīz vienmēr pastāv situācija, kad darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, un rodas bezdarbs. Un tādēļ daudz kas ir atkarīgs no valsts regulējošās lomas, nodarbinātības politikas un atbalsta.
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2004.gada jūnijā, liecina par to, ka Latvijā veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību. Laika periodā no 1996.gada līdz 2003.gadam IKP Latvijā ir palielinājies vidēji gadā par 6,1% . Jau vairākus gadus ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā stabili pieaug, attīstās būvniecība, lauksaimniecība, pamazām uzlabojas nodarbinātību un bezdarba raksturojošie rādītāji. Bet, kā liecina ziņojums, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte Latvijā ir nedaudz zemāka nekā vidēji ES valstīs. Saglabājas ievērojamas atšķirības starp bezdarba līmeņiem dažādos rajonos un pilsētās.
Statistiskie dati liecina, ka Latvijā pastāv liels bezdarba līmenis. Reģistrēto bezdarba līmeni valstī raksturo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. 2004.gada beigās valstī par bezdarbniekiem bija atzīti 90,8 tūkstoši iedzīvotāji (8,6%).¹
Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi. Strauja tehniska progresa apstākļos kopējā strādātāju skaita samazināšanās vai palielināšanās nebūt nenozīmē, ka samazinās vai palielinās iekšzemes kopprodukts. Lielāku pievienoto vērtību spēj radīt augstākas kvalifikācijas darbaspēks. Pretrunīga ir importa loma valsts ekonomikā. No vienas puses, importa preces vairo izvēles brīvību, brīžiem sekmē resursu ekonomiju plašākā reģionā, piemēram, Eiropas Savienības ietvaros, bet, no otras puses, veicina bezdarba pieaugumu, samazina iekšzemes kopproduktu valstī importēt;ajā un veicina darbavietu radīšanu citā valstī.
Latvijā valsts nodarbinātības politika tiek īstenota caur Nodarbinātības valsts aģentūru, un tieši šī instistūcija veic bezdarbnieku uzskaiti un veicina darbiekārtošanu, sadarbojoties ar darba devējiem. Nodarbinātības valsts aģentūras darbība tiek finansēta no valsts, bet kopš pievienošanās Eiropas Savienībai, tā piesaista arī Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, īstenojot projektus.…
