SECINĀJUMI
Mūsdienās darbaspēks nav nopērkams, to var tikai iznomāt. Nomas cenu galveno kārt nosaka kvalifikācijas līmenis. Agrāk darbaspēks bija prece, ko varēja pirkt un pārdot, tie bija vergi. Preces cenu noteica, cik fiziski spēcīgs ir vergs.
Bezdarba palielināšanās negatīvi ietekmē valsts budžetu, jo ir nepieciešams maksāt sociālās nodrošināšanas pabalstus tiem, kuri ir palikuši bez darba.
Bezdarbs atstāj negatīvas sekas ne tikai uz ekonomiku, bet arī uz sabiedrību. Cilvēki, kuri ir zaudējuši savas darbavietas, attiecīgi samazinās ienākumi, kā rezultātā mainās dzīves kvalitāte gan pašiem, gan apgādājamiem. Negatīvas sekas var rasties arī, ja bez darba palikušie jūtas atstumti un nevienam nevajadzīgi, rezultātā pieaug noziedzība, alkoholisms, narkomānija utt.
Ilgstošu bezdarba rezultātā var kristies arī darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikācija, jo ilgākā laika periodā veidojas prasmju zudums.
Ir arī pozitīvs faktors, pastāvot augstam bezdarba līmenim, ir zema inflācija. Mikroekonomikā ir tāds nerakstīts likums, ka pie augstas nodarbinātības ir augsta inflācija, bet pie zemas nodarbinātības – zema inflācija.
Attīstoties tehnoloģijām, daudzas vienkāršas darbības, kuras veica cilvēks, var mehanizēt un tās var veikt roboti. Tā kā tehnoloģiskā attīstība notiek ar vien straujāk, tad ir paredzams, ka tehnoloģiskais bezdarbs (strukturālais) nākotnē kļūs aizvien populārāks. Īpaši tas varētu skart zemi kvalificēto darbaspēku.
Lai samazinātu bezdarbu Latvijā, ir jācenšas īstenot politiku, kas nodrošina pilnīgu nodarbinātību. Ir periodiski jāpārkvalificē darbinieki, lai samazinātu bezdarbu, jo bezdarbnieki parasti nevar aizņemt piedāvājamās darbavietas. Latvijā vērojami darba ņēmēju centieni strādāt vairākās darbavietās, un tas paildzina darbadienu un liedz daļai bezdarbnieku atrast darbu.
…