Šogad Latvijā minimālā alga ir 180 Ls mēnesī. Tas ir viens no zemākajiem valstī noteiktajiem mēneša atalgojumiem Eiropas savienībā. Eiropā vēl zemāka noteiktā minimālā alga ir Rumānijā un Bulgārijā. Latvijā ir krities mēneša pamatalgas un gada kopējās algas līmenis (par 1,8 % un 7,2 %). Ekonomiskās situācijas ietekmē 44 % Latvijas uzņēmumu samazinājuši vai atcēluši arī darbinieku mācību budžetu, 39 % atcēluši citus labumus, ārpuskārtas atvaļinājumu, nesaglabājot vai daļēji saglabājot atalgojumu, kā risinājumu izmantojuši 8 % uzņēmumu. Nākamajā gadā Latvijas uzņēmumi paredz 3 % algu kritumu.
Darba samaksa atšķiras pa reģioniem, agrāk tas nebija tik krasi izteikts, bet ekonomiskās lejupslīdes laikā šī atšķirība ir lielāka. Augstāk apmaksātie darbinieki ir Rīgā, to pamatalga par 1 % pārsniedz Latvijā vidējo pamatalgu. Latgalē pamatalga ir viszemākā - 81 % no valstī vidējās. Šī plaisa tuvākajā nākotnē vēl varētu palielināties, jo reģionos ir daudz mazāk iespējas atrast darbu un cilvēki gatavi strādāt par zemāku atlgojumu. Reģionos arī pārsvarā ir mazie uzņēmumi, kas atalgojumu varētu samazināt procentuāli vairāk nekā lielie un starptautiskie uzņēmumi, kuri vairāk koncentrējušies Rīgā un Pierīgā.
Interneta aptauja rāda, ka 52 % cilvēku gatavi strādāt, saņemot aplokšņu algas. Atbalsti aplokšņu algu maksāšanai skaidrojami ar iedzīvotāju uzticības krišanos valsts nodokļu politikai kopumā, kā arī pašu nodarbināto vēlme saņemt vairāk.
Valstī pieaug darba ņēmēju skaits un īpatsvars ar ļoti zemiem darba ienākumiem. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes rezultātā palielinās darba ņēmēju skaits, kas strādā nepilnu darba laiku un līdz ar to darba ienākumi samazinās. Arī visās pārējās darba ienākumu lieluma grupās sakarā ar darbvietu skaita samazināšanu darba ņēmēju skaits ir sarucis. To parāda zemāk esošā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes tabula. …
