Darbaspēka situācija Latvijā un Eiropas Savienībā

Mūsdienās ikvienas valsts centrālā makroekonomikas problēma ir bezdarbs. Lai ar to cīnītos, ikviena valsts veido pasākumus tā samazināšanai un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai. Arī Latvijā, pārejot uz jauno tirgus ekonomiku, strauji pieauga strukturālā bezdarba līmenis, kad zemi izglītotā darbaspēka kvalifikācija neatbilda jaunajām tirgus prasībām. Līdz ar to valdībai bija nepieciešams izveidot nodarbinātības politiku, kas veicinātu Latvijas darbaspēka attīstību un paaugstinātu tā konkurētspēju darba tirgū. Šobrīd ekonomikas politika ir virzīta uz nodarbinātības paaugstināšanu iedzīvotāju vidū, kas dotu tiem iespēju strādāt un gūt ienākumus savu fizisko un garīgo vajadzību apmierināšanai. Maksimālais mērķis ekonomikas politikas ietvaros ir pilnīgas nodarbinātības sasniegšana. Lai tādu panāktu, katrai valstij ir jāveido sava nodarbinātības politika, balstoties uz dažādiem pētījumiem par darba tirgus raksturīgākajām problēmām. Latvijā nodarbinātības jautājumi tiek risināti balstoties uz uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas pilnveidošanu, jaunu darba vietu radīšanu, aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu – profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija, algotie pagaidu sabiedriskie darbi, pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, pasākumi noteiktām personu grupām, ESF projektu realizēšana, profesionālā orientācija un konsultēšana.
Frikcionālā un strukturālā bezdarba samazināšana
Frikcionālo bezdarbu nevar izsaukt. Tomēr to var samazināt, uzlabojot informācijas dienestus un pārliecinot cilvēkus tos labāk izmantot. Informācija un padoms par darba vakancēm ir iegūstams Darba centros, Nodarbinātības Valsts Aģentūrā, interneta portālos vai arī dažādu avīžu slejās.…