Iepazīstoties ar zinātnisko literatūru par izvēlēto tematu autore noskaidrojusi sekojošus jautājumus: darba tirgus, darbaspēka pieprasījums, darbaspēka starptautiskās migrācijas iemesli, tūrisma nozares darba tirgus iezīmes. Definīcijas ir nepieciešamas, lai veiksmīgāk varētu izprast jautājumu būtību un izdarīt nepieciešamos secinājumus.
Darba tirgus ir samērā līdzīgs preču tirgum, tajā pircēji ir darba devēji, kuri meklē darbiniekus. Pārdevēji ir konkrēto profesiju pārstāvji, kuri par atbilstošu algu gatavi pārdot savu darbu. Prece ir darbinieka prasme un vēlēšanās veikt konkrētu darbu kādā no profesijām.
Darbaspēka tirgu var iedalīt divās grupās:
Vietējais darba tirgus – ģeogrāfisks apgabals ar savu patstāvīgu, faktisku un potenciālu darbaspēku, kas pamatā ir zināms vai kas patstāvīgi mainās;
Starptautiskais darba tirgus – atspoguļo nodarbinātības problēmas vienā nozarē vai pat organizācijā. Darbaspēks virzās no vienas vietas uz otru, bet tikai šo sektoru ietvaros [27,133].
Darbaspēks ir fizisko un garīgo spēku kopums, ko cilvēki izlieto darba procesā, strādāt spēja [26, 25].
Darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs: no darba vietu skaita, preču un pakalpojumu pieprasījuma, ražošanas un darba algas.
Viena no cilvēka pamattiesībām ir strādāt paša izvēlētu darbu pie darba devēja, atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām, kvalifikācijai kāda nepieciešama. Bet ne vienmēr darba devējs mums to piedāvā, līdz ar to darba ņēmējs izvēlas meklēt citu labāku darbu. Jebkura veida migrācija zināmā mērā uzskatāma kā reakcija uz dzīves apstākļiem iepriekšējā dzīvesvietā, kas ietver gan ekonomisko, gan sociālo vidi.
Pamatojoties uz teoriju par migrāciju, autore izceļ dažas definīcijas un to variācijas. Viena no tām: migrācija – iedzīvotāju pārcelšanās dzīvot citā apdzīvotā vietā vai valstī [31, 69]. Cits šī paša autora definējums skan: migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvas teritorijas uz citu [29, 287]. Abos formulējumos tiek minēta vieta, bet ne laiks. Faktiski doma viena un tā pati, tikai citā ietērpā dažādos avotos. Vēl kāda cita autore vēsta, ka migrācija ir iedzīvotāju pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi [23, 30]. Otrais autors min migrācijas termiņu, laiku, bet nemin vietu. Varētu jau definēt arī šādi: migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvas teritorijas uz citu uz laiku ilgāku par gadu, pretēji tūrisma definīcijai, ko daži autori mēdz definēt kā iedzīvotāju pārvietošanos uz laiku līdz vienam gadam, bet arī nebūtu labi uzstādīt striktus rāmjus, jo var būt izņēmumi gan vienā, gan otrā gadījumā, piemēram, pagaidu migrācija. Vispārējā migrācijas definīcija pēc „Demogrāfiskās enciklopēdiskās vārdnīcas” ir „migrācija (no latiņu vārda migratio – pārcelšanās) – cilvēku pārvietošanās caur kādu teritoriju robežām, saistītas visbiežāk ar dzīves vietas maiņu uz visiem laikiem, uz vairāk vai mazāk ilgāku laiku”; savukārt šajā definīcijā ir minēti visi faktori – termiņš, vieta, laiks.…
