Motivācija ir darbinieka apzināta ieinteresētība veikt noteiktu darbību. Motivācija, kā virzošais spēks cilvēka uzvedībā, neapšaubāmi ieņem vietu personības struktūrā un nosaka personības virzību, raksturu, emocijas, spējas, darbības un psihiskos procesus.
Motivācijas pamatā ir cilvēku vēlmes un vajadzības. Vajadzības var būt gan materiālas, gan nemateriālas. Šīs vajadzības arī lielākoties nosaka cilvēka apmierinātību ar darbu, veido motivāciju strādāt efektīvāk, precīzāk un rūpīgāk, kā arī bieži vien nosaka darba rezultātu.
Darba motivācijas mērķis ir izveidot nepieciešamos nosacījumus un stimulus katra darbinieka iespējami lielākai sava darba potenciāla realizācijai konkrētajā darba vietā. Darbinieku motivēšana ir ļoti grūts un sarežģīts process.
Temats par darbinieku motivāciju ir aktuāls mūsdienās, jo darbinieku motivācijai ir ļoti liela nozīme jebkura uzņēmuma izaugsmē un attīstībā. Motivācijas trūkums var būt par cēloni darbinieku neefektīvam un neproduktīvam darbam, nemaz nerunājot par augstu kadru mainības līmeni. Arī Latvijā uzņēmumi un organizācijas nepārtraukti saskaras ar cilvēku resursu un darbinieku motivācijas trūkuma problēmu.
Darbs sastāv no trijām nodaļām.
Pirmā nodaļa ir par motivāciju un motivāciju teorijām. Motivāciju var iedalīt ārējā un iekšējā motivācijā, visefektīvākā ir iekšējā motivācija. Vispazīstamākās motivāciju teorijas ir A. Maslova vajadzību jeb satura teorija, gaidu motivēšanas teorija, stimulējošā motivēšanas teorija, taisnīguma teorija un reakcijas teorija.…
