Darbinieku neapmierinātība ar savu darbu

Mana petījuma temats ir “Darbinieku neapmierinatība ar savu darbu”.

Petījuma galvena problēma ir diezgan liels cilvēku skaits, kuri ir neapmierināti ar savu darba vietu un ar darbu ar kuru viņi pelna naudu. Man liekas, ka šī problēma ir diezgan izplatīta mūsū valstī. Ļoti daudz cilvēku cilvēku saņem izglitību viena jomā, bet strādā pavisam citā.

Pētījuma objekts ir arējie faktori, kuri ietekme cilvēkus būt neapmierinātiem ar savu darbu, tie ir depresija, sabiedrība un motivacija.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot galveno problēmu, kapēc cilveki ir neapmierināti ar to, ark o viņi nodarbojas un kāpēc stāv uz vietas un nevar neko izmainīt sava dzīvē.

Pētījuma hipotēze – “neapmierinātība ar darbu izpaužas kolektīvos, kuros ir daudz cilveku ar zemu pasnovertējumu”.
Tagad man ir janoskaidro trīs galveno jedzienu definīcijas. Mana darba galvēnie jedzini ir – depresija, sabiedrība un motivācija.
Depresija - jeb depresīvais sindroms bieži sastopams valstīs, kurās par maz saules un ļoti augsts vai ļoti zems dzīves līmenis1. Atkarīgu cilvēku radinieki cieš no tā saucamās līdzatkarības un pārcieš tās pašas atkarības pazīmes, ko alkoholiķi, tikai viņi nedzer. Tādēļ arī viņiem var uznākt depresīvs stāvoklis un bezizejas sajūta. Tie ir arī tādi cilvēki, kas saņem pārāk mazu algu par savu darbu un vairs netic, ka dzīvē kādreiz kas varētu mainīties. Depresija ir viens no visbiežāk sastopamajiem cilvēka stāvokļiem, ar ko sastopas konsultants. Tas ir apjomīgs traucējums, kura amplitūda ir no skumju un bēdu simptomiem līdz pat nozīmīgai un psihotiskai depresijai. 2
Adlera skatījums uz depresiju.
Adlers uzskatīja neirotiskos simptomus par mērķtiecīgiem, izvēlētiem neapzinātam mērķim, lai pasargātu sevi no cilvēka paša uztvertā (saskatītā) mazvērtīguma, atklātam sev un citiem, -‘kustoties no uztvertā mīnusa uz iedomāto plusu’.
Adlers lietoja tajā laikā izplatītu terminu ‘melanholija’. Viņš ticēja, ka depresīvi cilvēki pārspīlē ikdienas briesmas, tā kā viņi tiecas pēc nesasniedzama fiktīva mērķa, bet pēc tam vaino citus vai arī dzīves apstākļus šo mērķu sasniegšanas nespējā. …