Nākošie jautājumi bija paredzēti visiem respondentiem un ar to palīdzību, darba autors vēlējās uzzināt jauniešu domas par mūsdienu datorgrafikas izskatu un to, vai tā viņiem patīk un piesaista. Jautājumā ‘’Vai Tev patīk mūsdienās veidotās sparaiga sižeta filmas?’’, vairums, jeb 85 % jeb 79 skolēni, atbildēja, ka patīk, bet 15 % jeb 13 skolēni, ka nepatīk. Uz jautājumu’’Vai spraiga sižeta filmās redzētais šķiet īsts?’’, 43 % jeb 39 skolēni atbildēja ‘’Jā’’, bet 57 % jeb 53 skolēni atbildēja ‘’Nē’’. Salīdzinot abu jautājumu sniegtās atbildes, var secināt, ka jauniešiem patīk šāda veida filmas, bet, diemžēl, filmās ar datorgrafiku veidotie specefekti neizskatās pietiekami ticami. Tātad, datorgrafikas jomai vēl ir izaugsmes iespējas, lai pilnveidotu filmās rādītos specefektus, kuri veidoti datorgrafikā.
Aplūkojot un analizējot aptaujas rezultātus, var secināt, ka Madonas novada jauniešu zināšanu līmenis ir vidējs- ir cilvēki, kuri ir informēti par datorgrafiku un ir cilvēki, kuri nav. Pēc darba autora domām, tas ir pozitīvi, jo visiem cilvēkiem nav jābūt informētiem par visu, bet nevajadzētu būt tā, ka cilvēks nav informēts vispār.
Secinājumi
1. Datorgrafika ir attēla izveidošana, uzlabošana, pārveidošana ar datora programmu palīdzību.
2. Datorgrafikas vēsture ir cieši saistīta ar datoru vēsturi.
3. Lielākā daļa grafisko redaktoru paredzēti darbam ar rastra ilustrācijām, un to pamatdarbs ir attēlot apstrādi.
4. Datorā jebkura informācija var tikt saglabāta tikai noteiktā formātā, piemēram, PSD, BMP, TGA, TIF, JPEG, GIF, PNG, kuri ir visizplatītākie.
5. 3D datorgrafika un 2D datorgrafika ir divi lielākie datorgrafikas veidi.
6. 3D datorgrafikas pamatā ir matemātiski aprēķini – projekcijas.
7. Katra datorgrafikas veida datorprogramma ir paredzēta, kādiem noteiktiem uzdevumiem.
8. Madonas novada jaunieši ir samērā izglītoti datorgrafikā, jo 48 % no aptaujātajiem zina, kas ir datorgrafika, un 55 % no tiem ikdienā lieto datorgrafikas programmas.
9. Mūsdienās datorgrafikas nozīme cilvēka dzīvē pieaug un kļūst svarīgāka.
…
