Informācijas, datortehnikas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības līmenis šobrīd ir sasniedzis kritisko masu, kas izraisījusi kārtējo tehnoloģisko revolūciju pasaulē. Tās rezultāts ir plaša informācijas un zināšanu izmantošana mācībās, darbā un darba attiecībās, ikdienas sadzīvē. Informācija un tehnoloģijas kļūst par svarīgu, pat stratēģisku nacionālu bagātību līdzīgi derīgiem izrakteņiem un enerģijas avotiem. Laika gaitā būtiski izmainīsies sabiedriskās attiecības, un izveidosies jauns, augstāk organizēts sabiedrības tips - tā sauktā informācijas sabiedrība. Nacionālās programmas Informātika galvenais uzdevums ir, aktīvi izmantojot visas modernās tehnoloģiskās iespējas, iekļaut arī Latviju šajā globālajā attīstības procesā un izveidot informācijas sabiedrību Latvijā. [6.]
Tikai nedaudz vairāk nekā 15 gadus atpakaļ vispārizglītojošo skolu programmās ienāca tāds mācību priekšmets kā “Informātika un skaitļošanas tehnikas pamati”. Tajā laikā visuvarenais “dzelzs aizkars” bija mūs veiksmīgi pasargājis gan no “kaitīgās” rietumu ideoloģijas, gan arī no imperiālistu tehnoloģijas “briesmām”. Tika izveidotas mācību programmas, kurās varēja abstrakti apgūt algoritmu teorijas un programmēšanas pamatus. Mazliet vēlāk skolās ienāca leģendārās “bekas”, minētais mācību priekšmets ieguva nosaukumu “Informātika”, un to sāka apgūt ne tikai vidusskolā, bet arī pamatskolas 7.klasē. Programmu saturs un to realizācijai atvēlētais laiks bija pilnīgi atbilstošs skolu rīcībā esošās tehnikas iespējām: BK varēja kalpot kā mācību objekts, to praktiskais lietojums citiem mērķiem bija visai ierobežots. Šajā laikā tieši atpalicība IT jomā bija galvenais cēlonis, kāpēc informātika un dators nevarēja kļūt par izglītības iegūšanas un izziņas reālu līdzekli.
Krass pavērsiens šajā jomā notika 1997.gada 13.jūnijā - LR Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Universitāte noslēdza līgumu "Par Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas izveidi”. Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas LIIS projekta darbības lauks ir viss informatizācijas komplekss: mācību saturs, pārvalde, informatīvais serviss, infrastruktūra un lietotāju apmācība dažādos līmeņos – skolās, izglītības pārvaldēs un Izglītības un zinātnes ministrijā. Projekts ir sācies 1997.gadā. Stratēģija mācību satura informatizācijā laikā no 2001. līdz 2004.gadam ir - pārklāt visas izziņas formas: racionālo, empīrisko, emocionālo un izziņu ar modelēšanu un pārklāt dažādus prasmes līmeņus visos izglītības posmos. ECDL (European Computer Driving Licence) tiks ieviesta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izglītībā. Pārvaldes jomā tiks nodrošināta E-pārvalde katrā izglītības iestādē un elektronisko dokumentu apmaiņa. Notiks pāreja uz IKT lietošanu visu priekšmetu apmācībā. Tiks attīstītas e-mācīšanās iespējas. Infrastruktūras attīstībā paredzēts - vairāk datoru, pastāvīgais pieslēgums internetam katrai skolai.…
