Mēs dzīvojam ciparu pasaulē, un tā pasaule, kas bija pirms varbūt 30 vai 40 gadiem vairāk nekad nebūs. Visa šodienas aparatūra tiek balstīta uz ciparu (digital) tehnoloģijas.
Paplašinoties datoru pielietojumu jomai, rodas nepieciešamība apmainīties ar informāciju starp datoriem. To panāk, ar kabeļiem saslēdzot datorus kopā, tādējādi izveidojot tā saucamo datoru tīklu. Izšķir lokālos jeb neliela mēroga un globālos jeb liela mēroga tīklus. Lokālu tīklu veido, piemēram, vienas iestādes, organizācijas vai biroja datoru saslēgums, bet tiem jāatrodas vienā ēkā vai netālu blakus ēkās. Globālajā tīklā kopā varētu būt saslēgti datori pat vairākos kontinentos. Šajā darbā ir apskatīta lokālā datortīkla izveide atbilstoši mūsdienu prasībām. Ir apskatītas vairākas iespējas izvēlēties nepieciešamos materiālus LDT izveidei, atkarībā no paredzētajām tīkla funkcijām un izdevumiem.
Datortīkla ierīkošana ir kļuvusi vieglāka, taču ne viegla. Ja vien datortīkls nav paredzēts ļoti liels, vajadzētu izvēlēties pēc iespējas vienkāršāku tā ierīkošanas variantu. Tomēr obligāti ir jāpadomā arī par nākotni, jo datortīkla izmantošana nolūks un tīkla izmēri var mainīties.
Vienmēr pirms ierīkot datortīklu, lai cik liels tas arī nebūtu, tas ir rūpīgi jāizplāno. Pirmais plānošanas kritērijs ir - paredzētie izdevumi datortīkla ierīkošanai. Tas ir galvenais kritērijs, kas ierobežo izvēli, gan tīkla topoloģijai, gan materiāliem, līdz ar to arī pārraides ātrumam un kvalitātei.
Kabeļu ierīkošanas izmaksas var ierobežot to, cik tālu vienu no otra varēs novietot datorus. Respektīvi: datortīkla ierīkošanai atvēlētās izmaksas ir proporcionālas datortīkla ātrdarbībai.
Lielākajā daļā vienkāršu rokasgrāmatu teikts: "Ja uzņēmumā ir vismaz divi datori, tad noteikti ir jāapsver iespēja tos savienot kopējā tīklā." [3]
Mūsdienās jebkuram uzņēmumam, kas izmanto datorus, ir nepieciešams savstarpēji apmainīties ar informāciju, tomēr vairumā gadījumu to vadītāji nebūt nav profesionāļi IT jomā, kuri skaidri zina, ko vēlas un kāda būs uzņēmuma nākotne saistībā ar IT. Vēl ļaunāk ir tad, ja daudzi no viņu pieaicinātajiem IT speciālistiem nespēj pietiekami skaidri un vienkārši pastāstīt, kas uzņēmumam ir jāņem vērā, veidojot datu pārraides tīklus, un kurš risinājums ir visoptimālākais.
Šībrīža standarts ir Ethernet tīkli, kuru ātrums ar dažiem izņēmumiem ir 10 Mb/s – 100 Mb/s, bet datu pārraidei tiek izmantoti vītā pāra vara vadi. Lielākā daļa šobrīd pieejamo tehnoloģiju ir balstītas uz šo standartu, un gandrīz visas biroja iekārtas iespējams pievienot šādam tīklam. Tomēr iespējas, kā ierīkot šos tīklus un apvienot aparatūru, ir dažādas.
Ja uzņēmumā ir tikai divi datori, kas atrodas netālu viens no otra, vai arī ir nepieciešamība galddatoru savienot ar klēpjdatoru, ieteicams apsvērt iespēju izvēlēties uz USB adapteri balstītu tīklu. Tas ir lēnāks par tīklu Ethernet, bet lētāks un vieglāk ierīkojams. Ja ir nepieciešams Ethernet ātrums un izsmalcinātība, var izvēlēties kādu no vairākiem produktiem. Tie visi ir saistīti ar kartes vai USB adaptera ievietošanu datoros un to savienošanu.…
