Visu datora tehnisko nodrošinājumu vizuāli nosacīti var iedalīt 3 daļās:
sistēmas bloks (informācijas apstrādes un glabāšanas ierīces);
ievadierīces;
izvadierīces.
Skaņas karti izmanto skaņu ievadīšanai un pārkodēšanai no magnetofona, mikrofona vai citām ierīcēm, mūzikas instrumentu, cilvēku balss, citu skaņu sintēzei, kodēto signālu pārveidošanai, lai tos varētu atskaņot akustiskajās sistēmās, dažādu akustisku efektu un apstrādes iespēju radīšanai. Ir dažādas skaņas kartes gan pēc to iespējām, gan cenas, taču faktiski jebkurai skaņas kartei ir šādas sastāvdaļas: analogais ciparu vai ciparu analogais pārveidotājs , muzikālais sintezators, mikrofona un austiņu pieslēgšanas ligzdas.
Gandrīz visās skaņas kartēs ir arī spēļu (Game) ports kursorsviras pieslēgšanai.
Videokarte ir monitora vadības karte jeb kontrolieris. Datorā tā atbild par videoattēla formēšanu monitora ekrānā. Monitors ataino videoadaptera darbības rezultātu.
Visās mūsdienu videokartēs, izņemot pašus lētākos modeļus, iebūvēti procesori, kas apgādāti ar speciālām grafiskajām komandām. Šīs komandas ļauj daudz ātrāk izvadīt trīsdimensiju attēlus. Tās ir izveidotas tā, lai bez problēmām varētu skatīties videofilmas gan no kompaktdiska (CD), gan no videodiska (DVD). Dažās kartēs ir iebūvētas iespējas iegūt videoieraksta fotogrāfijas vai tās ir komplektētas ar televīzijas uztvērēju.
Ja datoru paredzēts izmantot kādiem īpašiem uzdevumiem, tajā var ievietot citas kartes, piemēram, radio un TV kartes radioviļņu pārraidei un uztveršanai.
Sistēmas blokā var būt ievietotas kartes, kuras nepieciešamas kādu ārējo ierīču pieslēgšanai datoram.…
