Deja latviešu gadskārtās un godos - ziemas saulgrieži

Secinājumi
1. Pēc darba veikšanas, secināju, ka senlatvieši Ziemassvētkus svinēja lustīgi, nododoties dažādām jautrām un skaļām izdarībām, taču mūsdienās Ziemassvētki tiek uzskatīti par klusiem un mierīgiem svētkiem.
2. Uzzināju, ka vilku gaiņāšanā un masku gājienos ar tajos iekļautiem deju elementiem, dziesmām un ritmiskiem pavadījumiem saskatāmi tautas drāmas sākotnējie iedīgļi
3. Noskaidroju, ka Bārbalas vakarā gāja budēļos, lai ziemā atskrietu raibi jēri, kā arī atdarināja dzīvnieku kustības, lai lopi augtu brangi un vairotos.
4. Noskaidroju arī to, ka Teņa dienas norisē vislielākā loma bija bērniem un cūkganiem. No rīta tie tika vesti uz cūkkūti dziedāt un dancot, bet vakarā brauca uz krogu dancināt cūkganus, lai nākamajā gadā padotos sivēni un būtu žirgtas cūkas, turklāt pie biksēm vai brunčiem vajadzēja piesiet atslēgu saišķi - tad dancošana nebūs veltīga.
5. Uzzināju, ka svētkos latvieši gāja dažādās rotaļās, kā arī tika spēlētas jautras spēles, piemēram, Teņa dzīšana un Meteņa dzīšana, kurās var saskatīt seno ticējumu paliekas par ūdens rituālu - saulei un ūdenim jānodrošina lauku un lopu auglība.
…