Deju terapijas metodika

mūzika, brīvi tiek izteiktas kustībā.
Nobeigums
Bērni vecumā no 7 līdz 10 gadiem jau salīdzinoši labi pārvalda savas kustības, viņu darbības mūzikas pavadījuma ir vairāk brīvas, vieglas un skaidras, viņi bez īpašas piepūles izmanto deju improvizāciju. Bērniem šajā vecumā piemīt patvaļīgas izteiksmīgas un ritmiskas kustības. Tiek attīstīa dzirdes uzmanība, tiek vairāk izteikts bērnu idndividuālās īpatnības. Viņi spēj ar kustību nodot dažāda veida rakstura mūziku, dinamiku, tempu, nedaudzus ritmiskus zīmējumus, mainīt kustību sakarā ar mūzikas skaņdarbu daļu izmaiņām ievadā.
Radošā bērnu aktivitāte tiek attīstīta pakāpeniski, ar mērķtiecīgas apmācības palīdzību, mūzikas pieredzes paplašināšana, jūtu aktivizācija, iztēle un domāšana. Bērnu reakcija par dzirdēto ir radošs mūzikas atspoguļojums darbībā. Šajā vecumā emocijas, kas ir izraisītas mūzikas dēļ, veidot noteiktu kustību aktivitāti, pedagoga-psihologa uzdevums ir novirzīt to pareizajā virzienā, piemeklējot priekš tā interesantu un dažādveida deju mūzikas materiālu.
Kustēties, kā pasaka priekšā mūzika – stingrs noteikums, kuru ir pastāvīgi jāievēro visā deju terapijas laikā. Kustībām ir jāizplūst no mūzikas, saskaņojoties ar to, attēlojot ne tikai kopīgu raksturojumu, bet arī konkrētus izpausmes veidus.
Apmācību procesa gaitā predagogs-psihologs ar saviem ieteikumiem, vārdiem, personīgo piemēro u.t.t. palīdz bērnam atrast nepieciešamo kustību. Attēlotā vārda nejaušība, mūzika un kustība, attīstās bērna iztēle, kas palīdz atbrīvoties no muskuļu sasprindzinājuma, bērns tiešāk nodot mūzikas skaņdarba raksturojumu, kustības kļūst brīvākas, pazūd stīgnums, parādās pārliecība, attīstās komunikatīvās prasmes.
…